ASV Nacionālās Drošības aģentūra (NSA) izmantojusi slepenu tehnoloģiju, lai izspiegotu datorus, kas pat nav pievienoti globālajam tīmeklim, atsaucoties uz Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem, vēsta laikraksts "The New York Times".
ASV drošības dienests gandrīz 100 000 datoru visā pasaulē aprīkojis ar nelielām ierīcēm, kas raida radioviļņus un nodrošina šo datoru novērošanu vai pat to izmantošanu hakeru uzbrukumiem, raksta laikraksts.
Ar šīs tehnoloģijas palīdzību ASV izspiegojušas Ķīnas un Krievijas armiju, kā arī Meksikas narkotirgoņu bandas un policiju. Programmas "Quantum" ietvaros ierīces ievietotas arī Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības organizāciju datoros, kā arī dažkārt izspiegotas tādas ASV sabiedrotās cīņā pret terorismu kā Saūda Arābija, Indija un Pakistāna.
Šo tehnoloģiju NSA izmantojusi vismaz kopš 2008. gada. Lai izspiegotu datoru, tajā ir jāievieto maza izmēra mikroshēma. Tās raidītais radio signāls var tikt nosūtīts uz portfeļa izmēra uztveršanas staciju līdz gandrīz 12 kilometru lielā attālumā, skaidro laikraksts.
Vairumā gadījumu radio raidītājs ir fiziski jāievieto datorā spiegam, ražotājam vai lietotājam, kurš var neko nenojaust, raksta "The New York Times". Nelielais raidītājs var būt iemontēts datora USB vadā.
Lai gan atsevišķas šo tehnoloģiju daļas nav jaunums, līdz šim nebija zināms, ka tās, veiksmīgi apvienojot, izmanto ASV slepenie dienesti. Paziņojumā pēc laikraksta publikācijas NSA norāda, ka neviens no izspiegošanas objektiem nav atradies ASV, piebilstot, ka izlūkdienestu vajadzībām izspiegoti ir tikai ārzemju mērķi.
Tāpat NSA uzsver, ka neizmanto spiegošanas iespējas ārzemju uzņēmumu komercinformācijas zagšanai. Laikraksts atgādina, ka ASV amatpersonas pat prezidenta līmenī ir protestējušas, kad līdzīgas tehnoloģijas ASV kompāniju vai valsts iestāžu datoros ievietoja Ķīnas spiegi.
Jau vēstīts, ka bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens ir nopludinājis medijiem dokumentus, atklājot ASV izlūkdienestu spiegošanas metodes un apmērus, izraisot starptautisku skandālu.
Tiek lēsts, ka žurnālistiem viņš nodevis ap 200 000 slepeno dokumentu, bet pavisam nozadzis 1,7 miljonus failu.
Snoudens līdz šim atklājis ASV izlūkošanas datu vākšanas detaļas, taču likumdevēji brīdina, ka nozagtie dokumenti satur lielu daudzumu slepenu militāro datu, kas varētu kaitēt ASV spēkiem visā pasaulē.
ASV Snoudens apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.
Decembrī Snoudens intervijā laikrakstam "The Washington Post" sacīja, ka ir apmierināts ar paveikto, jo sabiedrība tagad ir informēta par ASV valdības realizēto masveida novērošanu internetā un telefona sarunu noklausīšanos.
"Man, vērtējot pēc personīgā apmierinājuma, misija jau ir pabeigta. Es jau esmu uzvarējis," paziņoja Snoundens. "Tiklīdz žurnālisti varēja sākt strādāt, viss, ko es mēģināju izdarīt, tika pierādīts. Jo es nevēlējos mainīt sabiedrību. Es vēlējos dot sabiedrībai iespēju noteikt, vai tā vēlas pati mainīties."
