Foto: AP/Scanpix

ASV prezidents Baraks Obama un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins pēc divu dienu ilgajām sarunām Pekinā trešdien paziņojuši par abu valstu mērķiem klimata izmaiņu apkarošanā.

Obama pauda apņēmību ASV tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu līdz 2025.gadam samazināt par 26 līdz 28%, salīdzinot ar 2005.gada līmeni.

Lai gan Sji nenosauca konkrētus mērķus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai, viņš apsolīja, ka Ķīnas CO2 izmešu daudzums savu augstāko punktu sasniegs aptuveni 2030.gadā un pēc tam Pekina to sāks samazināt. Vienlaikus viņš apņēmās līdz 2030.gadam samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, aptuveni 20% no Ķīnas enerģijas patēriņa nodrošinot ar atjaunojamiem energoresursiem.

Šī ir pirmā reize, ka Ķīna, kas ir pasaules lielākais piesārņotājs, nosaukusi kaut aptuvenu termiņu siltumnīcefekta gāzu izmešu pieauguma apturēšanai.

Ķīnas un ASV kopīgi radītais CO2 izmešu daudzums sastāda 45% no pasaules kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma, un abu lielāko piesārņotāju negaidītais paziņojums jau izraisījis cerības, ka nākamgad Parīzē varētu izdoties panākt visaptverošu pasaules vienošanos par klimata izmaiņu iegrožošanu, kurai 2020.gadā vajadzētu aizstāt pašlaik spēkā esošo Kioto protokolu.

Sji jau trešdien paziņoja, ka Vašingtona un Pekina ir apņēmības pilnas Parīzes samitā šādu vienošanos panākt.

"Mēs vienojāmies nodrošināt, lai starptautiskās klimata izmaiņu sarunas Parīzē nonāktu pie vienošanās," žurnālistiem Pekinā sacīja Ķīnas prezidents.

Savukārt Obama uzsvēra, ka šī esot "vēsturiska vienošanās" un "svarīgs pavērsiens ASV-Ķīnas attiecībās".

Tajā pašā laikā pār šīs vienošanās ilgstamību jau mesta šaubu ēna.

Republikāņu vairākuma līderis ASV Senātā Obamas paziņojumu par siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu nosaucis par "nereālistisku".

"Šis nereālistiskais plāns, kuru prezidents uzkraus savam pēctecim, nodrošinās augstākas pakalpojumu cenas un mazāk darbavietu," komentējot Obamas paziņojumu Pekinā, norādīja Mičs Makonels.

Viņš piebilda, ka amerikāņiem Obamas stratēģijas jau ir līdz kaklam.

"Mūsu ekonomika nevar izturēt Obamas neloģisko karu pret oglēm, kas palielinās spiedienu uz vidusšķiras ģimenēm un grūtībās esošajiem kalnračiem," uzsvēra Senāta vairākuma līderis.

"Prezidents ir sacījis, ka viņa politika tiek izvērtēta balsošanā, un amerikāņu tauta ir to noraidījusi."

Novembra sākumā notikušajās vidustermiņa vēlēšanās Obamas pārstāvētie demokrāti cieta graujošu sakāvi, un republikāņi savā kontrolē pārņēma Kongresa augšpalātu, kā arī vēl vairāk nostiprināja savu vairākumu Pārstāvju palātā.

Līdz ar to šobrīd ir apšaubāms, ka Baltais nams varētu panākt Kongresa piekrišanu Obamas pasludinātās politikas īstenošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!