Atklātībā nonākuši vairāki miljoni Lielbritānijas ārzonu finanšu industrijas iekšējo dokumentu, kuros atrodami tūkstošiem līdz šim anonīmu bagātību īpašnieku vārdi no visas pasaules, vēsta britu laikraksts "The Guardian".
Vairums no diviem miljoniem e-pasta vēstuļu un citu dokumentu nākuši no Britu Virdžīnām, taču to nonākšana atklātībā var satricināt visas pasaules ārzonu biznesu, kas saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma "McKinsey" bijušā galvenā ekonomista aplēsēm bagātniekiem ļāvis aizjūras "nodokļu paradīzēs" noslēpt 32 triljonus ASV dolāru.
Francijas prezidenta Fransuā Olanda priekšvēlēšanu kampaņas kases turētājam un personīgajam draugam Žanam Žakam Ožjē jau nācies atklāt sava ķīniešu biznesa partnera vārdu.
Atklātībā nonākušo datu dēļ par savu iespējamo aiziešanu no politikas paziņojis arī Mongolijas bijušais ministrs un pašreizējais parlamenta spīkera vietnieks.
Ārzonas uzņēmumu īpašnieku vārdus ļāvis noskaidrot projekts, kuru sadarbībā ar ietekmīgākajiem pasaules medijiem īstenojis Vašingtonā dibinātais Starptautiskais Pētnieciskās žurnālistikas konsorcijs (ICIJ).
Projektā iesaistīto mediju lapaspusēs šonedēļ lasāmie atklājumi, domājams, nopietni iedragās pasaules bagātāko cilvēku naktsmieru, jo viņu īpašumu patiesais lielums nebūs vairs noslēpums nedz valdībām, nedz viņu kaimiņiem.
Britu Virdžīnu klientu vidū atrodams, piemēram, tikko mirušā krievu oligarha Borisa Berezovska partneris Skots Jangs, kurš šobrīd atrodas cietumā par necieņu pret tiesu, kuru viņš izrādījis, cenšoties noslēpt savus īpašumus no bijušās sievas.
Janga pilnvarotā advokāta pārvaldījumā, šķiet, atrodas Britu Virdžīnās reģistrēts uzņēmums, kam pieder 100 miljonus dolāru vērti būvobjekti Maskavā.
Britu Virdžīnās reģistrētus fiktīvus uzņēmumus izmantojis arī kāds Ahilejs Kalakis, lai no lētticīgām britu un īru bankām izvilinātu 750 miljonus mārciņu lielus hipotekāros kredītus. Savu mahināciju rezultātā Kalakis arī nonācis aiz restēm.
Taču savus līdzekļus ārzonās slēpuši daudzas valdības amatpersonas un uzņēmēji arī no citām valstīm. Atklātībā nonākuši kanādiešu, amerikāņu, indiešu, pakistāniešu, indonēziešu, irāņu, ķīniešu un taizemiešu vārdi.
Arī austrumeiropieši un bijušās PSRS valstu pilsoņi nav izņēmums.
Ārzonās savu biznesu, piemēram, balstījušas Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva abas meitas, kuru vārdā veidotos uzņēmumus pārraudzījis celtniecības magnāts Hasans Gozals.
Ārzonu aktīvi pieder arī Krievijas premjerministra vietnieka Igora Šuvalova sievai Olgai, bet kādas Kanādas senatores vīrs ārzonas fondā ieguldījis 800 000 ASV dolāru.
Visveiksmīgākā no ārzonām līdz šim bijušas Lielbritānijas pārvaldītās Virdžīnas, kur kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem reģistrēts vairāk nekā miljons uzņēmumu, kuru īpašnieku vārdi līdz šim turēti slepenībā. Pat pašas salas finanšu regulatoram parasti nav ne jausmas, kas slēpjas aiz šo uzņēmumu nosaukumiem.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija ir atkarīga no nodevām, kas tiek iekasētas par uzņēmumu dibināšanu Virdžīnās, jo šie līdzekļi tai ļauj subsidēt kādreizējās impērijas atliekas. Savukārt Londonas Sitijas juristi un grāmatveži no šī biznesa gūst labumu kā starpnieki.
Taču dokumentos, kuru apjoms veido 200 gigabaitus, atrodams ziņas par ārzonu darbību arī Singapūrā, Honkongā un Kuka salās.