Foto: Arhīva foto

Vienā no Krievijas Impērijas lielākajām pilsētām Kijevā šajā dienā pirms 105 gadiem pret premjeru Pjotru Stolipinu tika īstenots atentāts. Atšķirībā no desmit iepriekšējiem mēģinājumiem, šajā uzbrukumā gūtās traumas viņam izrādījās liktenīgas, un politiķis 1911. gada 18. septembrī mira.

Radikālu reformu ieviesējs

Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas Krievijas elite labi apzinājās, ka nepieciešamas pārmaiņas. Tiesa, ne tādas, kādas tās vēlējās revolucionāri. Līdzīgi kā tas bija noticis jau daudzviet Rietumeiropā, ar likumu tika samazinātas darba stundas, samazināta preses cenzūra un atļautas politiskās partijas.

Gadu pēc asiņainajiem notikumiem pirmo reizi notika Valsts domes vēlēšanas un tika uzsākta vērienīga agrārā reforma. Šo revolucionāro pārmaiņu ar mērķi no bijušajiem bezzemniekiem un sīkzemniekiem radīt lielu privātīpašnieku slāni pārraudzīja jaunieceltais premjerministrs Stolipins. Viņa darba rezultātā Krievijas Impērijā radās simtiem tūkstošu jaunu viensētu, turklāt lielā skaitā tās tika veidotas līdz tam visai tukšajā Rietumsibīrijā, raksta blogs "Royal Russia".

Tiek pieļauts, ka premjerministrs viensētu ideju aizguva no Baltijas valstīm laikā, kad ieņēma Kauņas apriņķa muižniecības vadītāja amatu. Rietumeiropā un Baltijā tradicionāli zemi mantoja viens no dēliem, kamēr Krievijā to sadalīja starp visiem bērniem, kā rezultātā veidojās kolektīvas dzimtas apsaimniekotas sādžas, kurās katrai ģimenei bija niecīgs zemes pleķītis.

Jauno privātīpašnieku pārvietošanai pa plašo impēriju tika radīti pat speciāli vagoni ar nodalījumiem cilvēkiem un mājlopiem, lai ģimenes varētu pārcelties uz jauno vietu ar visu savu iedzīvi. Tie padomju gados tika izmantoti arī cilvēku deportēšanai, bet joprojām tika dēvēti par "Stolipina vagoniem".

Viņa politika skāra arī Latviju

Vienlaikus elite turpināja cīņu ar radikālākajām politiskajām kustībām. Par bīstamām tika atzītas arī atsevišķas tautas, kā dēļ tika turpināta vēl iepriekšējā gadsimtā sāktā pārkrievošanas kampaņa. Arī Stolipina īstenotā agrārā reforma daļēji ar to pārklājās.

Tagadējo Baltijas valstu teritorijās viņa reformas bija vērstas uz to, lai ar lētu kredītu palīdzību zemi vairāk iegūtu etniskie krievi. Savukārt latviešus agrārās reformas rezultātā bija plānots pārcelt uz Arhangeļskas un Murmanskas apgabaliem, raksta "Nekropole".

Šo plānu realizācijas spilgtākais piemērs ir redzams mūsdienu Talsu novada Virbu pagastā. Šeit Krievijas valdība no vietējo muižnieku fon Hānu dzimtas iepirka zemi, lai tālāk to pārdotu vecticībniekiem no Krievijas. Virbu pagasta centrā - Jaunpagastā - joprojām apskatāma vienīgā vecticībnieku baznīca Ziemeļkurzemē. Kā vēsta "Talsi.lv", pirms Pirmā pasaules kara draudzē bijuši ap 600 cilvēku, taču kara laikā daļa devusies bēgļu gaitās atpakaļ uz Krieviju.

Šāda agrārā reforma vienlaikus palīdzēja attīstīt Krievijas ekonomiku kopumā, taču vairoja Stolipina ienaidniekus galēji labējo vidū. Savukārt galēji kreiso vidū viņš tika nīsts jau kopš laika, kad politiķis uz brīdi ieņēma iekšlietu ministra amatu 1906. gadā vēl pirms iecelšanas par premjeru. Tad viņa vadībā soda ekspedīcijas izrēķinājās ar revolūcijas dalībniekiem un atbalstītājiem.

Neizbēgamā slepkavība

Premjers labi apzinājās, ka viņa reformām ir daudz ienaidnieku. 1906. gadā vien pret viņu tika veikti trīs slepkavības mēģinājumi. Tajos tika nopostītas ēkas un gāja bojā desmitiem citu cilvēku, bet viņš vienmēr veiksmīgi izglābās, liecina "NYTimes" arhīvi.

Liktenīgajā 1911. gada 14. septembrī Stolipins atradās Kijevā, kur opernamā plānoja apmeklēt pēc Aleksandra Puškina darba motīviem tapušo izrādi "Pasaka par caru Saltanu". Policija viņu bija brīdinājusi, ka Kijevā gaidāms jauns slepkavības mēģinājums, taču premjers to nav ņēmis vērā, norāda portāls "AlexanderPalace.org".

Kijevas operā uz izrādi bija ieradies cars Nikolajs II Romanovs ar vairākiem ģimenes locekļiem, kādēļ starp apmeklētājiem atradušies aptuveni 90 sargi. Pēc otrā cēliena Stolipins stāvējis parterā pie operas bedres, kad sociālistu revolucionārs Dmitrijs Bogrovs, izmantojot brīdi, kad premjerministra miesassargs bija izgājis, viņu sašāva rokā un krūtīs.

Leģenda vēsta, ka politiķis vēl mājis caram, lai viņš pamet ložu. Savukārt orķestris sācis spēlēt "Dievs, sargi caru". Bogrovu tūlītēji apcietināja un desmit dienas vēlāk sodīja ar nāvi pakarot.

Stolipina stāvoklis, par spīti ārstu sākotnējām cerībām, palicis sliktāks. Lai gan viņš tā arī nezaudēja samaņu, dažas dienas vēlāk viņš mira.

Tā kā premjers apzinājies, cik nopietni uztverami draudi viņa dzīvībai, viņš bija laikus paziņojis, ka vēlas tikt apglabāts tur, kur tiks nogalināts. Atbilstoši viņa vēlmei, viens no visu laiku vērienīgāko reformu veicējiem Krievijā apglabāts Kijevā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!