Foto: AFP/Scanpix
Pirms 15 gadiem – 2001. gada rudenī – starptautiskajā politiskajā un militārajā telpā notika lielākās pārmaiņas kopš PSRS sabrukuma un Aukstā kara beigām. Pēc 11. septembra teroraktiem par globālās sabiedrības lielāko draudu tika pasludināts terorisms. Kad tikai nepilnu mēnesi pēc ASV notikušās traģēdijas gaisā virs Melnās jūras uzsprāga un nogāzās pasažieru lidmašīna "Tupolev-154" ar 78 cilvēkiem uz klāja, pirmos, protams, vainoja teroristus.

Krievijas kompānijas "Siberia Airlines" čārterreiss 1812 ar 66 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem bija ceļā no Telavivas Izraēlā uz Novosibirsku Krievijā. Lielākā daļa pasažieru bija Izraēlas pilsoņi, kuri devās apciemot paziņas un radus Sibīrijā. Viņu lidojumu aprāva sprādziens – lidmašīna augstu gaisā sadalījās un iekrita jūras ūdenī. Izdzīvojušo nebija.

"Šodien avarēja civilā lidmašīna, un ir iespējams, ka tas ir terorakta rezultāts," jau katastrofas dienā notikušo komentēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš tobrīd bija devies uz tikšanos ar Eiropas valstu tieslietu ministriem.

Šāda versija šķita ļoti ticama. Čečenu kaujinieki gan 1995., gan 1996. gadā bija ieņēmuši slimnīcas ārpus savas republikas robežām, turklāt tobrīd Krievijā pilnā sparā ritēja Otrais Čečenijas karš, kura sākšanas galvenais iegansts bija 1999. gadā notikusī daudzdzīvokļu māju uzspridzināšana Maskavā, Volgodonskā un Buinakskā. Lai gan paši čečeni, kā arī dažādas organizācijas un pat agrākais Putina sabiedrotais Boriss Berezovskis apgalvoja, ka bumbas ēkās ievietojuši Krievijas drošības dienesti, oficiālā versija vainoja Ziemeļkaukāza teroristus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!