ASV izskata iespēju noteikt lidojumu aizlieguma zonu Sīrijā pie tās dienvidu robežām ar Jordāniju, atsaucoties uz divu augsta ranga Rietumvalstu diplomātu piektdien Turcijā teikto, vēsta aģentūra "Reuters".
Šie komentāri, kurus apstiprinājis arī kāds reģionālais diplomāts, nākuši klajā pēc Vašingtonas paziņojuma, ka tā varētu palielināt militārās palīdzības sniegšanu Sīrijas nemierniekiem, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu.
"Vašingtona apsver iespēju noteikt lidojumu aizlieguma zonu, lai palīdzētu Asada oponentiem," teicis viens no diplomātiem, paskaidrojot tikai to, ka zona varētu būt pie Jordānijas robežas.
"Delfi" jau vēstīja, ka jūnijā sākumā ASV paziņoja, ka militāro mācību ietvaros uz Jordāniju nosūtīs pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" un "F-16" iznīcinātājlidmašīnas, kas valstī varētu palikt arī pēc mācību noslēguma.
Kāds no "Reuters" avotiem skaidroja, ka lidojumu aizlieguma zona palīdzētu Rietumiem novērot ieroču piegādes un to saņēmējus, kā arī apmācīt pret Asadu karojošos nemierniekus.
Piektdien Turcijā ar Rietumu un turku amatpersonām tiekas Sīrijas nemiernieku komandieri, lai diskutētu par militāro palīdzību, norāda "Reuters". Līdz šim Vašingtona negribīgi runāja par ieroču piegādēm nemierniekiem, baidoties, ka tie var nonākt radikāļu rokās.
ASV ceturtdienas vakarā paziņoja, ka Sīrijas režīms ir pielietojis ķīmiskos ieročus, tādā veidā pārkāpjot ASV noteikto "sarkano līniju", tāpēc ASV ir nolēmusi sniegt nemierniekiem "militāro palīdzību".
Baltā nama paziņojums nācis klajā laikā, kad arvien vairāk aug bažas par Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas iesaistīšanos konfliktā Sīrijas valdības pusē. "Hezbollah" kaujinieki un režīma spēki pagājušajā nedēļā ieņēma nemiernieku kontrolēto un stratēģiski nozīmīgo Kusairas pilsētu. Pastāv bažas, ka prezidenta Bašara al Asada spēku nākamais mērķis ir ieņemt ziemeļu pilsētu Alepo, caur kuru iet svarīgi nemiernieku apgādes ceļi no Turcijas.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
