Bailes no jaunām ASV sankcijām piespiež Krievijas elites pārstāvjus domāt par naudas līdzekļu atgriešanu dzimtenē, turklāt izdarīt to tā, lai minimizētu zaudējumus, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēsta aģentūra "Reuters".
"Ļaudīm ir bažas, ka sankcijas tiks ieviestas pret personām, kuras netieši pelna no sankcijām pakļautiem uzņēmumiem. Visi sēž un gaida, kas notiks, bet naudu pārved uz Krieviju," pastāstīja avots finanšu tirgū.
Par saviem ārvalstu uzkrājumiem satraukušies arī sankcijām pakļauto uzņēmumu augstākie vadītāji. Bet prezidentam Vladimiram Putinam tuvi uzņēmēji cenšas atgriezt naudu Krievijā, aģentūra uzzināja no kādas Krievijas valsts bankas vadītāja.
Starp virkni idejām, ko piedāvājusi Krievijas elite ar kontiem ārvalstīs, ir izlaist valūtas obligācijas, kas nodrošinātu lielus ienākumus un anonimitāti, salīdzinot ar banku depozītiem, aģentūrai pastāstīja trīs avoti.
Krievijas Finanšu ministrija aģentūrai atteicās komentēt šādu informāciju, tāpēc nav skaidrs, vai šāda ideja tiek izskatīta nopietni. "Reuters" arī neizdevās noskaidrot, kas ir idejas lobētāji.
ASV prezidenta Donalda Trampa 2. augustā parakstītais likums par pret Krieviju vērsto sankciju paplašināšanu paredz līdz janvāra beigām Kongresā iesniegt ziņojumu par Krievijas bagātākajiem politiķiem un uzņēmējiem, kas pietuvināti Krievijas vadībai. Ziņojumā tāpat jābūt novērtētam viņu kapitālam, ienākumu avotiem un biznesa saitēm ārpus Krievijas.
Pašam ziņojumam nebūs juridiska spēka un personas nonākšana tajā nenozīmē automātisku sankciju piemērošanu, taču tas palielina risku šīm personām un uzņēmumiem nokļūt sankciju sarakstā, un liek baidīties par saviem ārvalstu aktīviem.
Krievijā nav statistikas pat to, cik daudz naudas vietējā elite, baidoties no rubļa vērtības krišanās un neprognozējamās varasiestāžu rīcības, glabā ārzemēs. Saskaņā ar Kalifornijas Universitātes speciālista Gabriela Zukmana aplēsēm 2014. gadā tie bijuši aptuveni 200 miljardi dolāru, kas bija 10% no valsts iekšzemes kopprodukta šajā gadā.
Paradoksālā kārtā ārvalstu sankciju draudi var panākt to, ko Krievijas varasiestādēm nav izdevies izdarīt ar deofšorizācijas likumu – atgriezt mājās daļu bagāto cilvēku naudas, norāda "Reuters".
Sankcijas pret Krieviju ir vērstas tās agresīvo darbību dēļ – Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju 2014. gadā un bruņoto konfliktu Ukrainas austrumos.
