Baltais nams ceturtdien atteicās atklāt, vai ASV specdienesti noklausījušies kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sarunas, kā tas izskanējis medijos.
Kā norādīja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs, Baltais nams "negrasās komentēt konkrētus apgalvojumus, kas izskanējuši publiski".
Kā ziņojām, Vācija izsaukusi uz Ārlietu ministriju ASV vēstnieku saistībā ar apsūdzībām, ka Savienoto Valstu specdienesti izspiegojuši Merkeles mobilā telefona sakarus.
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle ceturtdien tikās ar ASV vēstnieku Berlīnē Džonu Emersonu. Vēstnieka izsaukšana uz Ārlietu ministriju ASV un Vācijas - senu sabiedroto - attiecībās ir ārkārtīgi neparasts solis.
Laikraksts "Die Welt" Merkeles izspiegošanu nosaucis par "diplomātisku spridzekli" un "sitienu sejā Vācijas drošības dienestiem". "Süddeutsche Zeitung" kancleres izspiegošanu dēvē par "vissmagāko aizvainojumu".
Aizsardzības ministrs Tomass de Mezjērs sacīja: "Amerikāņi ir mūsu labākie draugi un tādi arī paliks, bet nekas iepriecinošs tas nav." Viņš arī brīdināja - ja apsūdzības izrādīsies patiesas, ciest varētu transatlantiskās attiecības.
Apsūdzības, ka ASV izspiegojušas Merkeli, sākotnēji parādījās žurnāla "Der Spiegel" pētījumā. Kad informāciju bija izvērtējuši Vācijas specdienesti, Berlīnē, pēc visa spriežot, bija radies priekšstats, ka aizdomas ir pietiekamas, lai konfrontētu ASV.
Vācijas valdība saņēmusi informāciju, ka ASV specdienesti noklausījušies kancleres Angelas Merkeles mobilā telefona sarunas, trešdien pavēstīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
"Kanclere šodien zvanīja [ASV] prezidentam [Barakam] Obamam" un "skaidri apliecināja, ka viņa šādas darbības, ja ziņas par tām apstiprināsies, viennozīmīgi nosoda un uzskata tās par pilnīgi nepieņemamām", sacīja amatpersona.
"Tādu draugu un partneru vidū, kādi Vācijas Federatīvā Republika un ASV ir bijuši gadu desmitiem, šādai valdības vadītāju komunikāciju uzraudzībai nevajadzētu notikt. Tas būtu smags uzticības pārkāpums. Šāda prakse nekavējoties ir jāizbeidz," sacīja Zeiberts.
Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs trešdien preses konferencē apstiprināja, ka Obamam bijusi telefonsaruna ar Merkeli.
ASV prezidents Vācijas kanclerei sniedzis garantijas, ka "ASV neveic un neveiks [Merkeles saziņas] uzraudzību", preses konferencē sacīja Kārnijs.
Žurnāls "Der Spiegel" jau pievērsis uzmanību tam, ka Baltā nama preses sekretāra paziņojumā tika lietota tagadnes un nākotnes forma. "Bet kā ir ar pagātni? Vai Merkeles telefons pagātnē ir ticis izspiegots vai nē?" vaicā žurnāls.
ASV Nacionālās drošības padomes preses sekretāre izdevumam nespēja paskaidrot, vai Obamas garantijas nozīmē, ka ASV kancleri arī pagātnē nav izspiegojušas.
Atsaucoties uz bijušā ASV specdienestu darbinieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi Vašingtonas attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem.
Vācu žurnāls "Der Spiegel" pirmdien vēstīja, ka ASV specdienesti uzlauzuši arī Filipes Kalderona e-pastu laikā, kad viņš ieņēma Meksikas prezidenta amatu. Uzlauzti arī vairāku Kalderona valdības ministru e-pasti.
Savukārt britu un vācu prese iepriekš ziņoja, ka arī Lielbritānija izspiegojusi savus ES sabiedrotos, ka ASV izlūkdienesti veikuši noklausīšanos ES ēkās Briselē un Vašingtonā un izspiegojuši privātus vācu e-pastus.
Francijas laikraksts "Le Monde" nedēļas nogalē ziņoja, ka ASV Nacionālā drošības aģentūra (NSA) mēneša laikā pārtvērusi 70,3 miljonus privātu telefonsarunu, kas izdarītas Francijā.
No Snoudena saņemtie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA izspiegojusi ne tikai cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar terorismu, bet arī augstas personas ekonomikas un politikas aprindās, vēstīja "Le Monde".
