Trīs Baltijas valstu politiķu un sabiedrības vēlme norobežoties no postpadomju un Austrumeiropas valstu zīmoga un tā vietā dēvēties par Ziemeļeiropas valstīm demonstrē problēmu, bet nav balstīta faktos, "Bloomberg" viedokļu sadaļā raksta "Forbes.ua" galvenais redaktors Leonīds Beršidskis, kurš iepriekš vadīja "Slon.ru" redakciju, kā arī konsultēja koncernu "Media Group Ukraine".
Pēc Krimas okupācijas Krieviju pametušais žurnālists norāda, ka Baltijas valstu vēlme tikt atzītām par Ziemeļvalstīm ir sena. Viņš atgādina, ka vēl pirms skaļās sajūsmas par nepatieso vēsti, ka ANO pārskatījusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statusu, pieskaitot tās Ziemeļeiropai, un visu trīs Baltijas valstu vēstnieku pārmetumiem Vācijas medijam "Die Zeit", ka tās nav postpadomju zemes, to politiķi regulāri iestājušies pret nelielo valstu pieskaitīšanu postpadomju telpai.
Baltijas valstu pārstāvji skaidro, ka PSRS īstenotā okupācija bija nelegāla un Rietumi to neatzina, taču, pēc Beršidska domām, šiem argumentiem nav lielas nozīmes.
"Vai tās to vēlas vai ne, tās bija daļa no Padomju Savienības. Tās bija ekonomiskās plānošanas un migrācijas politikas subjekts (..). Krievu minoritātes ir paliekošs padomju mantojums, un galu galā Latvijā partija, kas pārstāv krievvalodīgo iedzīvotāju daļu, pēdējās parlamenta vēlēšanās ieguva vislielāko atbalstu. "Pēcpadomju" nav apvainojums, bet fakta konstatēšana," raksta žurnālists.
Viņš atgādina, ka visas trīs valstis pēdējās dažas simtgades lielākoties atradušās krievu pārvaldītās impērijās, kas nav ļāvis tām "gravitēt" ziemeļu vai rietumu virzienā.
Vienlaikus Beršidskis norāda, ka ir viegli saprast Baltijas valstu centienus atbrīvoties no padomju pagātnes un kļūt par daļu no Ziemeļvalstīm.
"Mazām valstīm ir problēma – reti kurš no tiem, kas pats nav tur dzimis, spēj tās parādīt kartē," viņš skaidro. Rezultātā globālajiem investoriem Baltijas valstīm uzliktais zīmogs "postpadomju" nozīmē "krievu", bet "Austrumeiropa" – "postkomunisma zemes". Tas savukārt līdzi nes stereotipus par korupciju, nabadzību, Krievijas invāzijas iespējamību.
Žurnālists atzīmē, ka aktīvā vēlme kļūt par Ziemeļvalstīm ir Baltijas pieeja tam, kā uzstādīt savus mērķus. Tā drīz pēc neatkarības atjaunošanas visas trīs par daudziem šķietami nesasniedzamu mērķi noteica dalību Eiropas Savienībā un NATO, ko par spīti upuriem tās ar lielu neatlaidību sasniedza, bet Latvija un Igaunija pērn kļuva arī par attīstīto valstu kluba OECD dalībniecēm.
Pašu pasludināšana par Ziemeļeiropas daļu varētu strādāt līdzīgi, uzskata Beršidskis. "Sākotnēji tu to pasaki, bet pēc tam to sasniedz."
Kā pozitīvu pavērsienu šajā virzienā viņš min Somijas un Igaunijas kopīgo plānu izbūvēt tuneli zem Baltijas jūras. Tas, savienojot abu valstu galvaspilsētas, radīs fizisku saikni starp Baltiju un Skandināviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
