Polijas Senāta Eiropas un ārlietu komisijas deputāts Pjotrs Vahs stāstīja, ka Polijas kvota paredz uzņemt aptuveni 7000 patvēruma meklētāju, taču pašlaik Polijā pārvietošanas programmas ietvaros uzņemti 200.
Pašreizējā statistika esot pārlieku maza, lai kaut ko daudz mācītos no citām valstīm. "Šiem cilvēkiem, kas ir Polijā, ir ātri iedots jauns mājoklis un darbs, taču kā būs, kad viņu būs vairāk, nezinu," sacīja Vahs. Pēc viņa vārdiem, svarīgi, lai apstākļi valstī ir draudzīgi patvēruma meklētājiem, lai sekmīgi īstenotu integrācijas procesus.
Igaunijas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Kalle Pallings norādīja, ka jautājums nav par kvantitāti, bet gan kvalitāti. Uz Igauniju pārvietotie patvēruma meklētāji ir spējuši sākt jaunu dzīvi Igaunijā. "Sadarbībā ar NVO, brīvprātīgajiem un valsts iestādem, mēs varam nodrošināt apstākļus jaunai dzīvei. Esam pārvietojuši aptuveni 20 migrantus, un viņi ir sākuši savu jauno dzīvi labi, kas ir pats svarīgākais šajā jautājumā," sacīja Pallings.
Tāpat politiķis norādīja, ka iepriekš Baltijas valstīm vispār nebija pieredzes šajos jautājums. "Somijai un Zviedrijai ir bijusi pieredze ar bēgļiem. Visi no mums pēdējā laikā esam izdarījuši labu darbu. Jādod laiks, lai varētu mācīties viens no otra," piebilda Pallings.
Tāpat Pallings uzsvēra, ka gadu iepriekš, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar ierosinājumu par bēgļu sadali, Baltijas valstis un Polija iebilda, un šobrīd šis jautājums ir novests tik tālu, ka valstu nostāja Eiropā ir zināma un tiek ņemta vērā. "Baltijas valstīm un Polijai līdz šim bijusi lieliska sadarbība. Mums ir zināmi panākumi šajā jomā," sacīja politiķis, norādot, ka bez šo valstu iebildumiem, Eiropā, visdrīzāk, būtu obligāts patvēruma meklētāju sadales mehānisms.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne ("Vienotība") teica, ka arī Latvija uzņēmusi tikai nelielu skaitu no pārvietot paredzētajiem bēgļiem, bet process norisinoties labi. "Ilgs laiks ir pagājis lai iemācītos, kā šo procesu veikt – kā pārbaudīt cilvēkus, kā atlasīt. Gads, kopš vienošanās, ir bijis vērtīgs, jo agrāk mums nekā tāda nav bijis," atzina Čigāne.
Viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka visas Baltijas valstis un Polija vēl arvien neatbalsta jebkādus risinājumus, kas varētu nozīmēt obligātus bēgļu pārdales mehānismus Eiropas Savienībā.
Parlamenta pārstāvji sanāksmē pārrunājuši migrācijas jautājumus, Krievijas aktivitātes reģionā, kā arī situāciju Ukrainā.
Tikšanās nozīmi uzsvēra arī Lietuvas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Ģedimins Ķirķils, kurš pauda gandarījumu, ka valstis vēl arvien ir vienisprātis par vairumu no jautājumiem. "Šādas tikšanās ir ļoti svarīgas visām četrām valstīm un šis ir lielisks sarunu formāts," sacīja Ķirķils.
Jau ziņots, ka Saeimā pirmdien notiek Baltijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāju sanāksme.
