Foto: Ekrānuzņēmums

Baltkrievijas valdība daļēji bloķējusi piekļuvi opozīcijas tīmekļa vietnei "Charter 97" ("Harta 97"). Portāla redaktore to raksturo kā uzbrukumu vārda brīvībai, vēsta "Radio Brīvā Eiropa" (RFE/RL).

Vietne trešdien kļuvusi nepieejama vairuma Baltkrievijas interneta pakalpojumu sniedzēju tīklos.

Baltkrievijas Informācijas ministrija trešdien izplatītā paziņojumā apsūdz "Hartu 97" "ar likumu aizliegtas informācijas" izplatīšanā. Paziņojumā nav precizēts, par kādu informāciju ir runa, bet izskan aicinājums "stingri ievērot mediju likumus".

Valdības lēmums bloķēt vietni ir politiski motivēts, savu pārliecību RFE/RL pauž "Hartas 97" redaktore Nataļja Radzina.

"Ir skaidri redzams, ka, uzbrūkot valstī populārākajam neatkarīgajam opozīcijas portālam, Baltkrievijā notiek vārda brīvības galējā sagraušana," norāda Radzina.

Radzina, kura 2011. gadā ieguva politisko patvērumu Lietuvā, sola, ka komanda darīs visu, lai vietne atkal būtu pieejama.

"Harta 97" fokusējas uz cilvēktiesību un opozīcijas jautājumiem. Medija nosaukums saistīts ar 1997. gadā žurnālistu, opozīcijas politiķu un tiesību aktīvistu parakstītu deklarāciju "Harta 97", kurā pieprasīta demokrātijas stiprināšana Baltkrievijā.

2011. gadā interneta vietne piedzīvoja kiberuzbrukumu, kura laikā tika izdzēsti portāla arhīvi un publicētas viltus ziņas.

Deklarācijas "Harta 97" izveidotājs Alehs Bjabenins 2010. gada septembrī tika atrasts pakārts savās mājās Minskā. Varasiestādes sprieda, ka tā ir pašnāvība, bet viņa kolēģi tam nepiekrita, atzīmējot, ka nav bijušas nekādas pazīmes par Bjabenina pašnāvnieciskajām tieksmēm, kā arī netika atrasts nekāds viņa atstāts vēstījums.

Baltkrievijā dzimušais žurnālists Pāvels Šeremets, kurš darbojās "Hartas 97" deklarācijas organizācijā, 2016. gada jūlijā tika nogalināts bumbas sprādzienā Kijevā.

Tiesību aktīvisti apgalvo, ka kopš 1994. gada valdošais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sistemātiski apklusina atšķirīgus viedokļus un varu saglabājis ar vēlēšanu un referendumu palīdzību, kas Rietumos atzīti par nedemokrātiskiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!