Milicija lietoja trokšņa granātas, kad pie Ņekļajeva vēlēšanu štāba izveidota demonstrantu kolonna devās Minskas galvenā laukuma - Oktobra laukuma virzienā, lai tur protestētu pret svētdien notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu. Kolonnai, kurā bijuši ap 100 Ņekļajeva piekritēju, ceļu aizšķērsoja OMON autobuss.
"Ņekļajevs ir smagi piekauts, viņu aiznesa uz biroju. Es izsaucu ātro palīdzību," sacīja Rimaševska. Viņa vēlāk paziņoja, ka Ņekļajevs ar vidēja smaguma galvaskausa-smadzeņu traumu ir ievietots ātrās palīdzības slimnīcā.
Ņekļajevs bija bez samaņas, kad viņš pēc piekaušanas uz rokām tika aiznests uz savu biroju, stāstīja cits prezidenta vēlēšanu kandidāts - Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas "Tautas gramada" veidošanas orgkomitejas priekšsēdētājs Nikolajs Statkevičs.
Rimaševska sacīja, ka miliču uzbrukumā cietuši vairāki desmiti demonstrantu, tai skaitā Statkevičs un Ņekļajeva uzticības persona Andrejs Dmitrijevs.
"[Milicija] uzbruka kolonnai no aizmugures, meta dūmu sveces, gāza zemē cilvēkus," stāstīja Rimaševska. Viņa piebilda, ka milicija pilnībā sadauzījusi opozīcijas mikroautobusu ar radioaparatūru.
Vairāki demonstranti tika aizturēti.
Opozīcijas gājiena dalībnieki, kas pārsvarā bija jaunieši, nesa karogus ar uzrakstu "Par Ņekļajevu", viņa vadītās pilsoniskās kampaņas atribūtiku un bijušos Baltkrievijas baltsarkanbaltos karogus. Kolonnas vidū brauca automobilis ar radioaparatūru.
Oktobra laukumā svētdienas vakarā bez šķēršļiem ieradās cita demonstrantu kolonna, kuru vadīja prezidenta kandidāts Vitālijs Rimaševskis no jaunveidojamās partijas "Baltkrievijas kristīgā demokrātija". Rimaševskis gāja kolonnas priekšgalā, bet viņu apsargāja piekritēju izveidots pusloks. Kolonna skandēja lozungu "Žive Belarusj!" ("Lai dzīvo Baltkrievija!"), kā arī nesa baltsarkanbaltos karogus un karogus ar kristīgo demokrātu simboliku.
Oktobra laukuma virzienā turpināja doties arī atlikušie Ņekļajeva piekritēju kolonnas dalībnieki, kurus vadīja Ņekļajeva uzticības persona Dmitrijevs.
Kad Oktobra laikumā bija sapulcējušies ap 5000 demonstrantu, Rimaševskis paziņoja, ka tiek izveidota "nacionālās glābšanas valdība". Protesta akcijas dalībnieki sarīkoja improvizētu balsošanu, saskaņā ar kuru šajā valdībā būs visi prezidenta kandidāti, izņemot pašreizējo prezidentu Aleksandru Lukašenko un Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētāju Viktoru Tereščenko, kā arī Baltkrievijas Tautas Republikas (BTR) priekšsēdētāja Ivonka Survilla un Konservatīvi kristīgās partijas "Baltkrievijas Tautas fronte" priekšsēdētājs Zenons Pozņaks.
Starp demonstrantiem Oktobra laukumā bija pieci no 10 prezidenta vēlēšanu kandidātiem - Andrejs Saņņikovs, Vitālijs Rimaševskis, Grigorijs Kostusevs, Jaroslavs Romančuks un Nikolajs Statkevičs.
Baltkrievijā svētdien notika prezidenta vēlēšanas, kurās jau bija paredzama pašreizējā autoritārā valsts vadītāja Aleksandra Lukašenko uzvara.
Bez 56 gadus vecā Lukašenko vēlēšanās bija vēl deviņi kandidāti - Baltkrievijas Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Kostusevs, savienības "Par modernizāciju" organizators Aļesjs Mihaļevičs, pilsoniskās kampaņas "Saki patiesību!" līderis Vladimirs Ņekļajevs, jaunveidojamās partijas "Baltkrievijas kristīgā demokrātija" kandidāts Vitālijs Rimaševskis, Apvienotās pilsoniskās partijas priekšsēdētāja vietnieks Jaroslavs Romančuks, pilsoniskās kampaņas "Eiropeiska Baltkrievija" līderis Andrejs Saņņikovs, Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas "Tautas gramada" veidošanas orgkomitejas priekšsēdētājs Nikolajs Statkevičs, Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas padomes priekšsēdētājs Viktors Tereščenko un uzņēmējs Dmitrijs Uss.
Lukašenko uzvarēja prezidenta vēlēšanās 1994.gadā, bet pēc tam referendumā savu amata pilnvaru termiņu pagarināja. 2001.gadā, jau pēc parlamenta atlaišanas un marionešu parlamenta izveidošanas, viņš tika ievēlēts par prezidentu otro reizi.
2004.gadā Baltkrievijā notika referendums, kurā tika nobalsots par prezidenta amata termiņu skaita ierobežojumu atcelšanu Lukašenko, kuram citādi vairs nebūtu bijis iespējams atkārtoti kandidēt uz valsts vadītāja amatu. 2006.gadā Luksašenko prezidenta amatā tika ievēlēts trešo reizi.
Lukašenko varas gados notikušās vēlēšanas un referendumus Rietumvalstis uzskata par demokrātijas normām neatbilstošiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
