Nesen uzsāktā "maigās baltkrievizācijas" politika nespēj kompensēt rusifikācijas tendences kopš 1994. gada. Krievijas dominēšana Baltkrievijas politikā sniedzas ne tikai ekonomiskajā, bet arī informatīvajā sfērā, kurā Kremlis nodrošina sev vēlamo informācijas apriti krievvalodīgo auditorijā, tādējādi atstājot ļoti ierobežotu izvēļu iespēju arī Baltkrievijas ārpolitikas definēšanai, liecina pētnieku atziņas.

Grāmatas "Belarusian Foreign Policy - 360".prezentāciju trešdien Rīgā atklāja APPC izpilddirektors Andis Kudors un Fridriha Eberta fonda direktors Baltijas valstīs Dr. Tobiass Moršels. Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināja grāmatas autori no Latvijas un Baltkrievijas - Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vecākā pētniece Dr.sc.pol. Nora Vanaga, sociālais pētnieks un žurnālists Andrejs Jeļisejevs un Aļona Artsiomenka, lektore BSU un EHU universitātēs, kā arī portāla TUT.BY politiskais redaktors Artsioms Šraibmans. Pasākumu vadīja APPC pētnieks un grāmatas līdzautors Māris Cepurītis.

Pētnieki norāda, ka Baltkrievijai nav reālas pieredzes identitātes un valsts veidošanā vēstures un rusifikācijas politikas dēļ, kuru divdesmit gadu laikā ir atbalstījusi pati Baltkrievijas valdošā politiskā elite. Turklāt, arī šobrīd mediju saturs tiek piepildīts ar Krievijas izcelsmes saturu.

Grāmatas autori secina, ka Baltkrievijas un Krievijas militāro sadarbību ietekmē vairāki faktori. Militārās mācības "Zapad 2017" Baltkrievijā netiek uztvertas kā rūpju objekts vai "karsts" temats plašsaziņas līdzekļos, tik lielā mērā kā tas ir kaimiņvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. No otras puses, ja pat tāda vēlēšanās būtu prezidents Aleksandrs Lukašenko nav tādā pozīcijā, lai liegtu šo mācību īstenošanu iespējamo militāro un ekonomisko seku un darbību dēļ, kas var sekot no Krievijas puses. Līdz ar to Baltkrievijas prezidents ir "iestrēdzis" vidutāja lomā, mēģinot "mīkstināt" ar mācībām saistīto naratīvu izplatīšanu, kas ietekmē Baltkrievijas starptautisko tēlu.

Ņemot vērā to, ka Baltkrievijas militārais sektors ir vāji finansēts, bet tā militārais ekipējums – novecojis, "Zapad 2017" militārās mācības no Baltkrievijas puses tiek uztvertas ne tikai kā Krievijas vēlmju apmierināšana, bet arī kā veids kā trenēt pašiem savu karaspēku. Turklāt Baltkrievija pati ir daļa no Krievijas aizsardzības politikas un stratēģijas. Savukārt, pašam Lukašenko tā ir vēl viena kaulēšanās kārts un iespēja būt par vidutāju starp Krieviju un Rietumvalstīm, tādējādi piesaistot uzmanību arī sev, norāda pētniece Nora Vanaga.

Rakstu krājuma redaktors Andis Kudors, grāmatas secinājumos norāda, ka neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvā politika nav veicinājusi Baltkrievijas demokratizāciju, kopš Krimas aneksijas attiecībās starp abiem spēlētājiem ir vērojamas pozitīvas tendences. Šobrīd attiecības ir kļuvušas daudz pragmatiskākas – bez viltus cerībām uz demokratizāciju šajā valstī, tajā pašā laikā izkopjot sadarbību citās jomās.

Ekonomiskā sektora mazināšanās un nepamatots nodokļu slogs iedzīvotājiem 2017. gadā ir izraisījis plašus protestus Baltkrievijas lielākajās pilsētās, pirmo reizi vairāku desmitu gadu laikā. Pētnieki norāda, ka Baltkrievijas varas reakcija uz šī gada protestiem ir bijusi maigāka nekā, piemēram 2010 un 2011. gadā. Tas norāda uz Minskas vēlmi saglabāt virzību uz attiecību normalizēšanu ar ES. Pētnieki vērš uzmanību arī uz Baltkrievijas Ārlietu ministrijas daudz ciešāku sadarbību ar ES institūcijām, kuras tiek informētas par Baltkrievijas iekšpolitisko situāciju.

Pats Lukašenko savā retorikā ir sācis identificēties ar ES kā ar sabiedroto, uzsverot, ka abas puses ir iesaistītas ekstrēmisma izskaušanā Eiropā. Lai arī priekš Lukašenko varas saglabāšana vienmēr būs svarīgāka par jebkādiem ārpolitiskiem mērķiem, tomēr arī viņam Rietumi kļūst par arvien nozīmīgāku partneri. Ja Baltkrievijai izdosies mazināt protestus, tās attiecību uzlabošanai ar ES nevajadzētu būt šķēršļu.

Baltkrievijas lojalitāte ir noteicošais faktors, kas nodrošina Krievijas atbalstu Baltkrievijas elitei, ar Lukašenko priekšgalā. Šis atbalsts var mainīties, ja Kremlis jutīs, ka Baltkrievija attālinās no tās ietekmes zonas. Tomēr, lai arī Maskavas ekspansionisms un revanšisms izaicina Baltkrievijas suverenitāti, kā arī Lukašenko tiesības pašam lemt par savu valsti, var pieņemt, ka Maskavai nākotnē būs arvien grūtāk panākt Minskas līdzdalību militārās sadarbības aktivitātēs. Savukārt Baltkrievija meklēs, kā no tām izvairīties, norāda pētnieks.

Rakstu krājums ir izdots angļu valodā un elektroniskā formātā ir pieejams šeit. Grāmata tapusi ar Fridriha Eberta fonda finansiālu atbalstu.