Foto: DELFI

ASV ceturtdien evakuēja savu vēstniecību Centrālāfrikas Republikas (CĀR) galvaspilsētā Bangi un uz laiku apturēja tās darbību, jo nemiernieku tuvošanās Bangi ir izraisījusi bažas par drošības situācijas pasliktināšanos šajā pilsētā.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka nav pārtraucis diplomātiskās attiecības ar CĀR valdību, bet brīdināja ASV pilsoņus nedoties braucienos uz šo nestabilo Āfrikas valsti, kamēr tur turpinās nemieri. CĀR esošie ASV pilsoņi tika aicināti izvērtēt savu personīgo drošību un nopietni apsvērt aizbraukšanu no turienes.

"Vēstnieks [Lourenss] Volerss un viņa diplomātiskā komanda šodien atstāja Bangi kopā ar vairākiem privātiem ASV pilsoņiem," teikts Valsts departamenta paziņojumā. Cita ASV amatpersona precizēja, ka Volersa komanda izlidojusi no Bangi piektdienas naktī.

ANO trešdien drošības apsvērumu dēļ deva rīkojumu evakuēties no CĀR vairāk nekā 200 sava personāla darbiniekiem, kuru klātbūtne šajā valstī ir mazāk nepieciešama, un citu darbinieku ģimenēm. Arī ASV aicināja savus pilsoņus atstāt šo valsti.

ANO preses sekretārs Mārtins Nesirskis atzina, ka nemiernieku pretrunīgi paziņojumi un viņu militārās ofensīvas turpināšana var liecināt par nemiernieku nodomu ieņemt galvaspilsētu.

ASV pauda "dziļas bažas" un aicināja visus amerikāņus atstāt CĀR, "līdz uzlabosies drošības situācija".

Francija trešdienas vakarā nosūtīja apmēram 30 karavīrus savas vēstniecības aizsardzībai Bangi pēc demonstrantu uzbrukuma tai. Vēstniecībai uzbrukušie demonstranti aicināja bijušo CĀR koloniālo metropoli Franciju palīdzēt atvairīt nemierniekus, kas jau ieņēmuši vairākas pilsētas valsts ziemeļos un tuvojas galvaspilsētai.

Demonstranti uzbruka arī aviosabiedrības "Air France" birojam.

Vienīgais reālais šķērslis nemiernieku ceļā uz Bangi ir Čadas karaspēks, kas pagājušonedēļ tika nosūtīts palīgā CĀR prezidenta Fransuā Bozizes valdībai.

Nemiernieku koalīcija "Seleka", kas ir ieņēmusi četras svarīgas pilsētas, svētdien aicināja CĀR aizsardzības un drošības spēkus nekavējoties nolikt ieročus.

Nemiernieki uzskata, ka valdība nav ievērojusi 2007. un 2011.gadā parakstītas miera vienošanās, kas piedāvāja finansiālu atbalstu un citu palīdzību tiem nemierniekiem, kuri atbruņotos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!