Svētdien Ukrainas austrumu pilsētā Doņeckā notika prokrievisko aktīvistu mītiņš, kurā ar kaismīgu uzrunu, aicinot atjaunot Padomju Savienību, uzstājās Latvijā labi zināmais nacionālboļševiku atbalstītājs un aktīvists Beness Aijo.
Ja neizdodas video noskatīties iegultā veidā, tad tas ir šeit.
Aijo, kurš pirms runas norāda, ka pārstāv Eduarda Ļimonova organizāciju "Cita Krievija", sāk stāstu ar Ukrainas notikumu īsu izklāstu savā skatījumā. Maidana aktīvisti - pret bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janokoviča varu noskaņotie protestētāji - ir "Rietumu finansēti", "dzēruši un narkotikas salietojušies" cilvēki, kam nav konkrētu politisko mērķu un ideju, viņš norāda.
Runas turpinājumā nacionālboļševiks asi kritizē Rietumus par to politiku Tuvajos Austrumos, kā arī attiecībā pret PSRS.
"Kāpēc Rietumi darbojas ar tādām metodēm? Kāpēc viņi gribēja PSRS varenās sociālistiskās lielvaras sabrukumu? Rietumu mērķis tūkstoš gadu ir svešu zemju okupācija resursu dēļ, gāzes dēļ, naftas dēļ, sava kapitāla noieta vietas dēļ, vergu dēļ[...]," runā aktīvists.
"Biedri, mēs neesam vergi - vergi neesam mēs," ovāciju pavadīts sauc Aijo.
Turpinot Rietumvalstu un Ukrainas proeiropeiskās valdības kritiku Aijo norāda, ka Rietumu mērķis ir Krievijas ielenkšana. To nedrīkst pieļaut, jo tam sekos Krievijas sagraušana, brīdina aktīvists.
"Biedri, atjaunosim Padomju Savienību!" kliedz divu vīru uz pleciem paceltais Aijo (video no 5:00).
Runu Aijo nobeidz ar aicinājumiem apcietināt Ukrainas proeiropeisko politisko eliti, bet sajūsminātais pūlis sauc - "malacis, malacis".
Vēstīts, ka Beness Aijo savulaik Latvijā aktīvi protestēja gan pret leģionāru gājieniem 16. martā, gan ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā un pat aicināja gāzt Latvijā pastāvošo "nolādēto režīmu". Pret viņu tika sākts kriminālprocess par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un piespriests cietumsods.
Aijo, kurš jau kādu laiku Latviju pametis un dzīvo Lielbritānijā, portālam "Ura.ru" stāstījis, ka ir Latvijas pilsonis, bet Krievijas patriots. Viņš stāsta, ka Latvijā savas pārliecības dēļ vajāts un pat pāris reizes sēdējis cietumā. Sliktās dzīves dēļ devies uz Angliju, jo "pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija kļuvusi par banānu republiku".
Aijo uzzinājis par situāciju Ukrainā, tāpēc nolēmis doties turp, lai cīnītos par krievu tiesībām.
Intervijā viņš stāsta, ka "pēc barbariskā PSRS sabrukuma tagad neatkarīgajās republikās dzīvo daudzi krievvalodīgie, kuriem ir atņemta dzimtene." Kā piemēru viņš min Latviju, kur krieviski runājošajiem liedzot runāt dzimtajā valodā: "Latvijā atņēma mums mūsu valodu, bērniem liek iet latviešu bērnudārzos un skolās".
Ukrainā viņam izsniegta forma un automāts, un viņš devies patrulēt Krimas pussalā.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kremļa interneta vietnē publicēts paziņojums, ka Krima ir uzņemta Krievijas sastāvā. Līdz 2015. gada 1. janvārim Krimā noteikts pārejas periods, kurā pussalā tiks integrēta Krievijas ekonomiskajā, finanšu, kredītu un tiesiskajā sistēmā. Krievijas likumi un citi normatīvie akti Krimā un Sevastopolē darbojas no dokumenta parakstīšanas dienas - 18. marta, teikts paziņojumā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
