Kārons galvenokārt specializējies Tuvo Austrumu jautājumā, ASV kara pret terorismu atspoguļošanā, kā arī Balkānu valstu un Ķīnas politikas analīzē, bet ikdienā analizē svarīgākos globālos politikas un ekonomikas pavērsienus.
Viņš atgādina, ka 2014. gadā Tuvajos Austrumos pie apvāršņa parādījās jauns valstisks teroristu veidojums "Islāma valsts", Krievija okupēja Krimu, uzjundot bažas par jaunu Aukstā kara paveidu, savukārt pasaules vadošā Lielvara ASV saglabā dominējošo lomu, taču aizvien vairāk ir spiesta pārdomāt savu politiku strauji augošās Ķīnas ietekmes dēļ. "Ja domājāt, ka šogad gāja slikti, pagaidiet, kas notiks 2015. gadā," raksta analītiķis.
Piedāvājam ieskatu viņa galvenajās prognozēs par nākamā gada politiskajām pārmaiņām:
Tonijs Kārons norāda, ka pēc gandrīz 25 gadus ilgas pauzes atkal novērojamais politiskais sastingums Krievijas un ASV starpā nav ne tuvu līdzīgs tam Aukstajam karam, kāds pastāvēja starp ASV un PSRS.
"Maskavas un Vašingtonas ģeopolitiskie cīniņi starptautiskajās attiecībās dominēja visu 20. gadsimta otro pusi. Tikmēr NATO un Krievijas šībrīža pozīcijas ir ļoti reģionāls konflikts ar niecīgu ietekmi uz pārējo pasauli."
Tāpat viņš norāda, ka Krievijas ekonomiskās problēmas izraisījis naftas cenas kritums, ne sankcijas. Turklāt tam, ka globāli ekonomiskie spēki ir mainījušies, pierādījums ir tas, ka problēmu māktā Krievija pēc palīdzības nevērsās Starptautiskajā Valūtas Fondā, bet gan pie Ķīnas.
Pēc analītiķa domām, esot kuriozi, ka šis gads ASV ārpolitikā noslēdzies, ASV prezidentam Barakam Obamam paziņojot, ka pusgadsimtu īstenotā embargo politika ar Kubu ir izgāzusies.
Viņš norāda, ka, lai gan lēmums ir vēsturisks pavērsiens ASV iekšpolitikas aspektā, tas tikai nostāda Ameriku vienlīdzīgās pozīcijās ar pārējiem. Latīņamerikas valstīm, kuras jau līdz šim uzturēja labas attiecības ar Kubu un attiecīgi vēsākas ar ASV, jau labu laiku lielāka ekonomiskā sadarbība ir ar ģeogrāfiski tālāko Ķīnu.
ASV politikas zaudējumiem Latīņamerikā labs apliecinājums ir arī Ķīnas finansētais Nikaragvas kanāls, kurš pēc pabeigšanas būs spēcīga alternatīva savulaik ASV izbūvētajam un šobrīd tai draudzīgās Panamas valdības apsaimniekotajam Panamas kanālam. Paredzams, ka Nikaragvas kanāla izbūve tiks pabeigta tuvāko piecu gadu laikā.
Tonijs Kārons norāda, ka "amerikāņu spēki Tuvajos Austrumos šogad bija aizdomīgi nemanāmi".
"Islāma valsts" parādījusies vakuumā, kuru radījušas karu novājinātās Irāka un Sīrija. Pēc analītiķa domām, tās apkarotāju rindas ASV vadītajā koalīcijā galvenokārt veido grupējumi, kuru pamatintereses reģionā daudz neatšķiras no "Islāma valsts" mērķiem. Aktīvas cīņas pret IS trūkuma dēļ, teroristi šajā apvidū valdīšot arī nākamgad.
Tikmēr ASV vadītās Izraēlas un palestīniešu pašpārvaldes sarunas ir izgāzušās, liekot Eiropiešiem mainīt pieeju abām konfliktā iesaistītajām pusēm, kā arī pašiem palestīniešiem izveidot jaunu stratēģiju.
Savukārt stabilitāte pēc ilgiem laikiem nākamgad būs redzama ASV un Irānas attiecībās. Lai gan ilgtermiņa vienošanās abu valstu starpā ir cietusi sakāvi un netika noslēgta, "Irānas jautājuma" pazušana no amerikāņu laikrakstu virsrakstiem norāda, ka ASV cīņa pret Irānu, ir beigusies, uzskata Kārons.
Analītiķis norāda, ka nupat piedzīvotā "gandrīz parodija par Aukstā kara tēmu" sakarā ar filmas "Interview" izrādīšanu atklāja pārsteidzošu Holivudas studiju un Vašingtonas drošības iestāžu sadarbību. Šis precedents, viņaprāt, tikai parāda tendenci, kura turpmākajos gados padziļināšoties.
"Kas zina, kas tiktu atklāts, uzlaužot e-pastu saraksti starp valdības ierēdņiem un Amerikas "glābjamajām" bankām? Šīs bankas nemaz necentās slēpt savu varu, ietekmējot nākamā gada ASV budžeta pieņemšanu, kurš paredz dažādu spekulatīvo ieguldījumu ierobežojumu atcelšanu, kas bija ieviesti pēc 2008. gada finanšu krīzes."
Līdzīga situācija šobrīd ir daudzviet pasaulē, kas nozīmē aizvien lielāku politikas atkarību no finanšu līdzekļiem un attiecīgi aizvien lielāku politikas instrumentu izmantošanu sponsoru vēlmju īstenošanai.
Baņķieru un kapitāla ietekme uz varu ir stipri saistīta arī uz aizvien vairāk pieaugošo starpību starp pasaules bagātajiem un pārējiem, norāda analītiķis.
Viņaprāt, jau 2014. gadā redzamie protesti gan ASV, gan citviet pasaulē lika manīt, ka šī starpība ir izaugusi milzīga, taču arī korporatīvo sponsoru ietekme politikas veidošanā ir pārāk liela, lai valdības patiešām apkarotu nevienlīdzību. Tā vietā 2015. gadā mēs varot sagaidīt aizvien lielākus un plašākus protestus, kuriem par pamatu būs taupības režīmi, sociālā nevienlīdzība, rasu nevienlīdzība un klimata izmaiņas.
Kārons skaidro, ka "tie, kas ir uz ielām, ar spērienu "balso" pret politiskajām sistēmām, kas kļuvušas daudz paklausīgākas saviem sponsoriem, nevis vēlētājiem."
Viņaprāt, lielākā daļa minēto un neminēto problēmu, kuras noteica, kāds būs šis gads, ir sistemātiskas un netiks atrisinātas arī 2015. gada laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
