Bijušais Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons oficiāli pieteicis savu kandidatūru 2017. gadā gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām.
Viņš vēlēšanu cīņā iesaistījies kā neatkarīgais kandidāts.
Esot amatā sociālistu valdībā, 38 gadus vecais bijušais investīciju baņķieris piedalījās pakalpojumu sektora ierobežojumu mazināšanā, tostarp attiecībā uz autobusu pārvadājumiem. Viņš līdz šim nekad nav ieņēmis vēlētu amatu.
Makrona kandidatūra palielina konkurenci uz Francijas prezidenta amatu.
Francijas pašreizējais prezidents Fransuā Olands, kurš tautā nav populārs, vēl nav paziņojis, vai kandidēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās no Sociālistu partijas. Sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka viņš nespētu iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā.
Aptaujas vedina uzskatīt, ka vēlēšanu otrā kārta būs sacensība starp konservatīvo partiju "Republikāņi" un galēji labējo partiju "Nacionālā fronte". Šāds scenārijs pēdējoreiz tika pieredzēts 2002. gadā.
"Nacionālā fronte" vēlēšanām izvirzīs partijas dibinātāja Žana Marī Lepēna meitas Marinas Lepēnas kandidatūru.
"Republikāņu" gaidāmajās priekšvēlēšanās partijas kandidāta izvirzīšanai favorīts ir bijušais Francijas premjerministrs Alēns Žipē, kurš partijas ietvaros varētu pieveikt bijušo prezidentu Nikolā Sarkozī, kas aktīvi sācis priekšvēlēšanu kampaņu, pievēršoties antiimigrācijas tēmām.
Saskaņā ar Francijas prezidenta vēlēšanu sistēmu gadījumā, ja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūst absolūtu balsu vairākumu, abi visvairāk balsu ieguvušie kandidāti balotējas otrajā kārtā.
Vēlēšanu pirmā kārta notiks 23. aprīlī, bet otrā kārta paredzēta 7. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
