Cilvēku skaits, kas zaudējuši dzīvību, otrdien Dženovā sabrūkot autostrādes tiltam, jau šobrīd pēc apstiprinātām ziņām ir 39 un pavisam noteikti vēl pieaugs, ceturtdien paziņojis Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Salvīni.
"Bojāgājušo skaits diemžēl pieaugs. Tas ir nenovēršami," sacīja ministrs. Joprojām nav ziņu par desmit līdz 20 cilvēku likteni, savukārt pavēstīja Dženovas virsprokurors Frančesko Kodzi.
"Meklēšanas un glābšanas darbi turpināsies, līdz mēs nebūsim atraduši visus cilvēkus, kas ir reģistrēti kā pazuduši," sacīja Dženovas ugunsdzēsības dienesta pārstāve Sonja Noči.
Itālijas varasiestādes plāno Dženovā sestdien atvadīties no bojāgājušajiem oficiālās valsts bērēs. Sestdiena arī pasludināta par nacionālo sēru dienu. Ceremonija notiks rūpnieciskās pilsētas gadatirgus kompleksā vienā no paviljoniem, un to vadīs Dženovas arhibīskaps kardināls Andželo Baņasko.
Vismaz seši bojāgājušie ir ārzemnieki - četri francūži un divi albāņi. Cik daudzi auto bijuši uz tilta brīdī, kad tas spēcīgās lietusgāzes laikā sabruka, nav zināms, atzinušas varasiestādes.
Izmeklētāji, kas cenšas noskaidrot sabrukšanas iemeslus, koncentrējušies uz divām versijām - 1967.gadā būvētais Morandi tilts nav pienācīgi uzturēts un kļūmes bijušas jau tā projektā, sacīja Kodzi.
Tilta sabrukšanas brīdis ir fiksēts video, intervijā telekanālam SkyTG24 sacīja Kodzi. Ar video, lai noskaidrotu iespējamos traģēdijas iemeslus, iepazīsies neatkarīgi eksperti.
Tā kā tilta sabrukšanas iemesls nav noskaidrots, šobrīd vēl nav aizdomās turamo, sacīja prokurors, tomēr tiek apsvērta iespēja izvirzīt apsūdzības par vairākām slepkavībām bez iepriekšēja nodoma.
Premjerministrs Džuzepe Konte sacīja, ka viņa valdība negaidīs līdz izmeklēšanas beigām, lai lauztu kontraktu ar galveno privāto uzņēmumu, kas Itālijā ir atbildīgs par ceļu uzturēšanu, "Atlantia".
Jau bijis apstiprināts 20 miljonus eiro projekts tilta drošības uzlabošanai, un pieteikumu beigu termiņš bija septembris. Uzlabojumu darbi tiktu veikti diviem balsta piloniem, arī vienam, kurš sabruka otrdien, vēsta laikraksts "Il Sole".
Tiltam, kas tā atklāšanas laikā 1967.gadā tika uzskatīts par novatorisku, jo ap tā vantīm ticis lietots betons, uzlabojumi bija jāveic jau pirms laba laika arī tāpēc, ka tas bijis pakļauts lielākai transporta slodzei nekā plānots.
Tas, ka vantis apklātas ar nostiprinošu betonu, bijis riskants solis, jo tādējādi kļuvis grūtāk pamanīt iekšpusē esošo vanšu koroziju, brīdināja daži arhitekti.
