Brandenburga kļuvusi par pirmo Vācijas federālo zemi, kura aizliegusi deportēt imigrantus, kas kļuvuši par vardarbīgu noziegumu upuriem vai lieciniekiem.
Tādējādi varasiestādes cer samazināt galēji labējo pastrādāto noziegumu skaitu.
Vietējie mediji otrdien vēstīja, ka Brandenburgas Iekšlietu ministrija aicinājusi vietējās varasiestādes izmantot to rīcībā esošās pilnvaras, lai gādātu, ka tie patvēruma meklētāji, kuru pieprasījumi ir noraidīti, bet kuri kļuvuši par upuri galēji labējo uzbrukumiem, varētu palikt Vācijā.
Ar 21. decembrī apstiprināto rīkojumu Iekšlietu ministrija ieviesusi dzīvē Brandenburgas landtāga rezolūciju, kas tika pieņemta vēl aprīlī. Rīkojumā noteikts, ka zināma smaguma noziegumu upuriem un lieciniekiem jāļauj palikt valstī. Tas attiecas uz tādiem noziegumiem kā slepkavības mēģinājums, uzbrukums, dedzināšana un spridzināšana, kā arī nolaupīšana, šantāža, seksuālie uzbrukumi un masu nekārtības.
Tomēr uz patvēruma meklētājiem, kas paši pastrādājuši noziegumus vai ir līdzatbildīgi par vardarbīgiem incidentiem, šie noteikumi neattiecas.
Kā vēsta vietējais laikraksts "Potsdamer Neueste Nachrichten", Brandenburga ir vienīgā Vācijas zeme, kurā tiek īstenota šāda politika.
Nekontrolētās imigrācijas vilnis, kas gāzās pār Vāciju aizpagājušajā gadā, izsaucis krasu pret imigrantiem vērsto noziegumu skaita pieaugumu visā valstī.
Taču kādreizējā Austrumvācijā labējais ekstrēmisms ir īpaši izplatīts. Saskaņā ar vietējās raidorganizācijas rbb sniegtajiem datiem Brandenburgā galēji labējo pastrādāto likumpārkāpumu skaits 2015. gadā pieaudzis par 23%.
