Foto: AFP/Scanpix

Masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivika ieslodzījuma apstākļi šobrīd netiks atviegloti, ceturtdien paziņoja cietuma priekšnieks. Norvēģijas tiesa iepriekšējā dienā daļēji apmierināja notiesātā prasību pret valsti par viņa ieslodzījuma apstākļiem.

Uz aģentūras AFP jautājumu, vai pēc tiesas sprieduma Bēringa-Breivika ieslodzījuma apstākļi tiks atviegloti, Šīenas cietuma priekšnieks Kristofers Borhaugs norādīja, ka šobrīd izmaiņu nebūs, jo "spriedums vēl nav izpildāms".

Valsts vēl nav paziņojusi, vai plāno pārsūdzēt spriedumu, kas daudzus šokēja.

Jau vēstīts, ka Norvēģijas tiesa trešdien daļēji apmierināja Bēringa-Breivika prasību pret valsti par viņa "necilvēcīgajiem" ieslodzījuma apstākļiem.

"Tiesa (..) konstatējusi, ka ieslodzījuma apstākļi atzīstami par necilvēcīgu izturēšanos," teikts tiesas spriedumā, norādot, ka Bērings-Breiviks gandrīz piecus gadus turēts izolācijā.

Tajā pašā laikā tiesa atzina, ka viņa tiesības uz korespondenci nav tikušas pārkāptas.

Tiesas sēdes laikā Šīenas cietumā, kur Bērings-Breiviks izcieš 21 gadu ilgo cietumsodu, viņa advokāts pirms mēneša paziņoja, ka notiesātais ir "garīgi ievainojams", un pauda bažas, ka turpmāka izolācija varētu kaitēt viņa klientam.

Savukārt prokuratūra, atsaucoties uz cietumsargu un psihiatra teikto, tiesā uzsvēra, ka ierobežojumi attiecībā uz Bēringu-Breiviku esot vajadzīgi, jo viņš joprojām rada draudus sabiedrībai.

Bērings-Breiviks sūdzējās par divu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpumu. Viens no tiem aizliedz "necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu", bet otrs garantē tiesības uz "privātās un ģimenes dzīves" un sarakstes neaizskaramību.

Notiesātais cietumā tiek turēts izolācijā no pārējiem ieslodzītajiem, un viņa korespondence tiek ierobežota.

Savus ieslodzījuma apstākļus viņš ir raksturojis kā "spīdzināšanu" un "elli".

Norvēģijas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka korespondence tiek ierobežota, lai neļautu masu slepkavam izveidot galēji labējo teroristu tīklu.

2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breiviks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus – pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nesen bija nosvinējusi 14 .dzimšanas dienu.

2012.gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breiviku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Tiesa piecu tiesnešu sastāvā vienbalsīgi Bēringu-Breiviku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!