Britu un spāņu drošībnieku konflikts Gibraltāra teritoriālajos ūdeņos trešdien nonācis gandrīz līdz apšaudei, par ko Lielbritānija Spānijai izsaka "augsta līmeņa" protestu, piektdien vēsta raidsabiedrība BBC.
Konfliktā starp britu jūrniekiem un Spānijas Civilo gvardi nav atskanējis neviens šāviens, bet notikusi neliela drošībnieku laivu sadursme un abas puses viena uz otru notēmējušas ieročus.
Spānijas patruļlaiva "Rio Tormes" esot šķērsojusi britu Gibraltāra jūras robežas drošības kordonu un "bīstami manevrējot" piebraukusi pārāk tuvu britu kravas kuģim, ko apsargāja Gibraltāra Aizsardzības policijas laiva.
Spāņi nav paklausījuši bruņoto britu brīdinājumam atstāt teritoriju, tad arī noticis incidents.
Jau vēstīts, ka Spānijas un Lielbritānija ir iesaistījusies strīdā par Gibraltāru, kopš britu varas iestādes jūlijā jūrā izveidoja mākslīgu betona rifu ar oficiālo nolūku no pārlieku lielas nozvejošanas pasargāt zivju resursus.
Savukārt Spānija, kas apstrīd Lielbritānijas suverenitāti pār klinšaino zemesragu, uzskata, ka mākslīgā rifa patiesais mērķis ir bloķēt spāņu zvejnieku piekļuvi Gibraltāra ūdeņiem. Madride sāka pastiprinātas automašīnu pārbaudes uz Gibraltāra un Spānijas robežas, radot garas rindas.
Gibraltārs bijis pastāvīgs spriedzes avots Londonas un Madrides attiecībās kopš 1704.gada, kad stratēģiski svarīgo teritoriju pie ieejas Vidusjūrā sagrāba britu spēki.
1713.gadā saskaņā ar Utrehtas līgumu Spānija oficiāli nodeva Gibraltāru Lielbritānijas valdījumā, taču pastāvīgi uzstājusi, ka šai teritorijai jāatgriežas Madrides suverenitātē.
Tomēr Londona norāda, ka tā neatteiksies no suverenitātes pār Gibraltāru pret šīs teritorijas iedzīvotāju gribu.
2002.gadā Gibraltāra iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja Londonas un Madrides priekšlikumu par dalītās suverenitātes noteikšanu pār šo teritoriju.
