Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs uzskata, ka Ukrainas prezidentam Petro Porošenko ir jāpieprasa nekavējoties sasaukt ANO Drošības padomes (DP) un Eiropas Savienības (ES) izpildinstitūciju sanāksmes sakarā ar Krievijas okupētās un anektētās Krimas republikas prokurores Natālijas Poklonskas lēmumu apturēt Medžlisa darbību.
"Ukrainas prezidentam ir pienākums nekavējoties vērsties pie ANO ģenerālsekretāra, kā arī pie Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes vadības ar prasību steidzami sasaukt ANO Drošības padomi, ES un Eiropas Padomes izpildinstitūcijas ar mērķi apsteigt tiešas izrēķināšanās ar Krimas pamattautu draudus, kuri nāk no pussalu okupējušās Krievijas puses," teikts Čubarova paziņojumā viņa "Facebook" lapā.
Čubarovs pauda uzskatu, ka lēmums par Medžlisa darbības apturēšanu ir nekam nederīgs jau no paša sākuma, tomēr tā izpildi nodrošinās Krimu okupējušās Krievijas represīvās institūcijas.
Čubarovs ir pārliecināts, ka šis lēmums ir pieņemts tikai pēc Kremļa norādījuma ar mērķi radīt konfrontāciju attiecībās ar starptautisko sabiedrību.
Saskaņā ar viņa paziņojumu šis lēmums ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina nekaunīga atbilde uz Eiroparlamenta deputātu vairākuma aicinājumiem Krimas tatāru tiesību aizstāvībai un uz prasībām Krievijai izbeigt represijas pret Medžlisu.
Pret lēmumu par Medžlisa darbības apturēšanu stingri protestē arī Ukrainas Ārlietu ministrija.
Krievijas Federācijas starptautiski neatzītā subjekta Krimas republikas prokurore Natālija Poklonska trešdien apturēja Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa darbību.
"Šodien es pieņēmu lēmumu apturēt sabiedriskās apvienības "Krimas tatāru tautas medžliss" darbību, lai nepieļautu [Krievijas] federālās likumdošanas pārkāpšanu," aģentūrai TASS paziņoja Poklonska.
"Tiek apturētas sabiedriskās apvienības tiesības. Viņiem tiek aizliegts izmantot visus valsts un pašvaldību plašsaziņas līdzekļus, viņi nevarēs rīkot dažādus publiskus masu pasākumus, izmantot noguldījumus bankās un vispār veikt kaut kādu darbu. Visa viņu propaganda būs aizliegta," skaidroja prokurore.
Lēmumā par Medžlisa darbības apturēšanu Poklonska atsaucās uz Krievijas likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai". Lēmums nav saistošs ārpus Krievijas.
Šis lēmums būs spēkā, līdz Krimas republikas Augstākā tiesa pieņems lēmumu par Poklonskas prasību atzīt Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību. Šo prasību tiesa sāka izskatīt 3. martā.
Poklonska februārī vērsās Krimas republikas Augstākajā tiesā, pieprasot atzīt Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību. Šādu prasību Poklonska pamatoja ar to, ka Medžliss ilgstošā laika periodā esot veicis ekstrēmistiskus likumpārkāpumus, tostarp rīkojis ekstrēmistiskus publiskus pasākumus.
Centienus aizliegt Medžlisa darbību nosodījusi Latvijas Ārlietu ministrija.
Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu 2014.gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989. gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.
Krimas tatāri ir apmēram 12 % no pussalas iedzīvotājiem.
Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam, kurš ir arī bijušais Latvijas atmodas aktīvists, ir aizliegts iebraukt Krievijā, un līdz ar to viņš nevar ierasties Krimā. Medžlisa sēdes notiek Ukrainā.
