Foto: AP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi (Eiropadome) ceturtdien un piektdien Briselē pulcējas uz divu dienu samitu, kurā viens no būtiskākajiem darba kārtības punktiem ir ES drošības un aizsardzības politika. Tā ir joma, kas sevī ietver senu Eiropas līderu jautājumu – vai vecajam kontinentam ir iespējama vienota militārā stratēģija? To starpā tiek runāts par NATO mēģinājumiem nepieļaut atsevišķas ES armijas izveidi. Portāls "Delfi" par aktuālāko ES samitā ziņos tiešajās reportāžās no Briseles.

Kopš 2008.gada šis ir pirmais Eiropadomes samits, kura galvenais jautājums nav ekonomikas krīze - masu mediji un politikas eksperti to nodēvējuši par militāro samitu. Tas gan nenozīmē, ka ekonomika samita laikā ir atstāta novārtā. Trešdien  (ES) finanšu ministri beidzot panākuši būtisko vienošanos par banku savienības izveidi, šis lēmums samita laikā būs jāapstiprina arī valstu līderiem.

Novērtējot Eiropadomes apņemšanos, beidzot kā primāros tikšanās reizē skatīt militāros jautājumus, uz samitu plāno ierasties arī alianses ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens.  Politikas eksperti gan analizē, ka NATO pavisam nepatiktu plāns, kurā ES radītu pati savu strukturētu un vienotu armiju, atgādina laikraksts "NewEurope".

Oficiālajā NATO nostājā pausts, ka atsevišķa ES armija dublētu jau esošās NATO funkcijas, raksta "NewEurope".

Jautājums par vienoto armiju galvenokārt netiek skatīts kontekstā ar drošības garantēšanu pašiem eiropiešiem - galvenais jautājums ir ES globālās lomas palielināšana. Līdz ar mērķiem stiprināt savu globālo ietekmi, Eiropai būtu jāatbild uz jautājumu, cik tālu tā būtu gatava piedalīties militārās misijās ārpus Eiropas robežām, analizē "Euobserver".

Šobrīd militārās palīdzības sniegšana trešajām valstīm pārsvarā ir katras dalībvalsts individuāla atbildība, kur Eiropa reti ir spējīga rast vienotu stratēģiju.

Visticamāk, nav gaidāms, ka ES līderi nāks klājā ar kādiem satraucošiem paziņojumiem par militāru struktūru izveidi, taču samits šo seno jautājumu atkal padara aktuālu.

Viens no galvenajiem stūrakmeņiem, dalībvalstīm runājot par armijas izveidi, ir pamatīgās izmaksas, kas nāktu līdz ar šāda projekta īstenošanu.

Dalībvalstu līderi gan nevar justies ļoti komfortabli, priecājoties, ka beidzot darba kārtības pirmais punkts nav ekonomikas problēmas.

Spriedzi pastiprina vērienīgie protesti Kijevas ielās, kā arī straujais populisma un nacionālisma uzliesmojums dalībvalstīs pirms 2014. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām.

Latviju samitā pārstāvēs premjers Valdis Dombrovskis (V).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!