NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē trešdien apspriests, kā veicas ar vasarā Varšavas samitā pieņemto lēmumu izpildi, tostarp paziņota detalizētāka informācija par četru kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, NATO mītnē uzzināja "Delfi".
Lēmums izvietot Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā daudznacionālas kaujas grupas apstiprināts jūlijā notikušajā Varšavas samitā. Tādā veidā NATO reaģē uz pieaugošajiem Krievijas militārajiem draudiem, kuri spilgti izpaužas kopš 2014. gada, kad Maskava anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā.
NATO bloka austrumu flanga stiprināšanai ir aizsardzības un atturēšanas, nevis provocējošs raksturs, uzsver NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs.
Jau iepriekš tika apstiprināts, ka četras NATO austrumu flangā 2017. gadā izvietojamās bataljona lieluma kaujas grupas vadīs ASV, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Taču plašāka informācija par bataljonu sastāvu paziņota vien tagad – kopš Varšavas samita pirmajā aizsardzības ministru sanākšanā, kas bija iespēja novērtēt pieņemto lēmumu izpildes gaitu un vienoties par turpmāko rīcību.
Daudznacionālo kaujas grupu sastāvs
Kanāda, Vācija, Lielbritānija un ASV šogad apņēmās uzņemties daudznacionālu bataljonu vadību, realizējot alianses austrumu flanga stiprināšanu jeb, kā trešdien atgādināja Stoltenbergs, "transatlantisku akmens cieta atbalsta demonstrēšanu mūsu sabiedrotajiem". Bataljonus paredzēts izvietot 2017. gadā.
Tie sūta nepārprotamu vēsti: NATO ir kā viens vesels. Uzbrukums sabiedrotajam tiks uztverts kā uzbrukums mums visiem
Kanādas vadītajai kaujas grupai Latvijā pievienosies Albānija, Itālija, Polija un Slovēnija.
Beļģija, Horvātija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Norvēģija pievienosies Vācijas vadītajam bataljonam Lietuvā, preses konferencē pēc ministru tikšanās aiz slēgtām durvīm trešdien vakarā paziņoja Stoltenbergs.
Lielbritānija vadīs bataljonu Igaunijā, kuram, pievienosies Dānija un Francija.
Savukārt uz Poliju, kur izvietoto bataljonu vadīs ASV, dosies arī Rumānijas un Lielbritānijas spēki.
"Mūsu spēki būs patiesi daudznacionāli. Tie sūta nepārprotamu vēsti: NATO ir kā viens vesels. Uzbrukums sabiedrotajam tiks uztverts kā uzbrukums mums visiem," uzsver NATO ģenerālsekretārs.
"Šī alianse dara to, ko saka. Un mēs pildām savus solījumus," viņš papildina.
Spēcīgāka klātbūtne Melnajā jūrā
Sanāksmē apspriesta arī NATO klātbūtnes stiprināšanas Melnās jūras reģionā, kur daudznacionālas sauszemes brigādes vadību uzņēmusies Rumānija.
Alianse turpina strādāt pie drošības stiprināšanas arī gaisā un jūrā. Vairākas valstis ir izteikušas vēlmi sniegt savu ieguldījumu reģiona drošībā.
Starp tām ir Kanāda, Vācija, Nīderlande, Polija. Turcija un ASV. "Arī citas sabiedrotās domā, kā var sniegt ieguldījumu," skaidro Stoltenbergs.
Krievijas militārā aktivitāte
Ministru tikšanās laikā apspriesta arī Krievijas militārā aktivitāte pie NATO valstu robežām, tostarp nesenās mācības "Kavkaz 2016" un "Iskander" raķešu izvietošana Kaļiņingradā.
"Mēs esam nobažījušies par Krievijas uzvedību. Bet dialogs ir vēl svarīgāks, kad spriedze ir augsta," teic Stoltenbergs. NATO ir gatava rīkot pārstāvju tikšanās Krievijas-NATO padomē jau tuvākajā nākotnē, viņš atklāj.
Ģenerālsekretārs jau iepriekš ir uzsvēris, ka NATO reakcijai uz Krievijas rīcību ir tikai aizsardzības un atturēšanas raksturs.
"Jo mēs nevēlamies jaunu Auksto karu, mēs nevēlamies jaunu bruņošanās sacensību un mēs turpinām tiekties pēc daudz konstruktīvākām sadarbību ar Krieviju," pirms ministru tikšanās otrdien paziņoja Stoltenbergs.
Apstākļos, kad Krievija ir trīskāršojusi savu militāro budžetu, iegulda jaunā aprīkojumā, rīko iepriekš neizziņotas plašas mācības pie NATO robežām, un ar Gruzijas un Ukrainas piemēru ir apliecinājusi gatavību lietot militāru spēku pret kaimiņiem, alianse ir spiesta reaģēt, viņš uzskata.
Kiberaizsardzība
Briseles sanāksmē ministri arī apsprieduši pieaugošo kiberaizsardzības lomu NATO – Varšavas samitā dalībvalstis apņēmās stiprināt savas nacionālās kiberaizsardzības spējas.
Stoltenbergs trešdien vakarā izteica cerību, ka līdz nākamajam NATO samitam alianse varēs parādīt taustāmus rezultātus šiem solījumiem.
Jaunie drošības izaicinājumi var nozīmēt jaunas prasības NATO vadībai un struktūrai. "Tai jābūt spēcīgai un veiklai, pilnvarojot aliansi arī turpmāk uz ātru un izlēmīgu darbību," domā Stoltenbergs.
Tāpēc ir nolemts izveidot vecāko ekspertu grupas stratēģisko komandieru atbalstam, novērtējot NATO komandstruktūras efektivitāti, atklāja Stoltenbergs.
"Sekojot Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem, NATO pielāgojas nākotnei," pārliecību pauž Stoltenbergs.
