Foto: AFP/Scanpix/LETA

Trešdien Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja 2018. gada Eiropas Savienības (ES) budžeta rezolūciju, lielākus līdzekļus prasot izaugsmei, drošībai un cīņai ar negatīvajām klimata pārmaiņām. Par spīti ES padomes iepriekš paustajiem iebildumiem, EP rezolūcija paredz nākamajam gadam pieņemt līdz šim lielāko ES budžetu aptuveni 162,6 miljardu eiro apmērā.

Latvijas vienīgā pārstāve EP Budžeta komitejā Inese Vaidere portālam "Delfi" norāda, ka šis budžets nav revolucionārs, bet pamatā tiekot attīstītas tās pašas pozīcijas, kuras bijušas aktuālas līdz šim. "Joprojām liela daļa līdzekļu tiek paredzēti Latvijai svarīgajai kohēzijas politikai, reģionālajai attīstībai, lauksaimniecībai. Papildus nauda ir jauniešu garantijām un programmām, jaunajiem lauksaimniekiem, kā arī Eiropas policijai - Eiropolam," portālam "Delfi" stāsta Vaidere.

Viņa atklāj, ka ir patiesi apmierināta, ka dažādu Eiropas problēmu, piemēram, bēgļu krīzes dēļ netika samazināti līdzekļi attīstībai. Kopumā EP par svarīgākajām prioritātēm šogad izvirzījis papildus līdzekļu piešķiršanu pētniecībai, infrastruktūrai un jauniešu bezdarba mazināšanai.

Tāpat Latvijas eirodeputāte ir gandarīta, ka panākusi aptuveni 1,1 miljonu eiro līdzekļu piešķiršanu Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvajai grupai cīņai ar Krievijas propagandu, kā arī nepilna miljona eiro atvēlēšanu Eiropas mēroga produktu kvalitātes atšķirību pētījumam, kurā tiks salīdzināti vienādu produktu zīmolu ražojumi ES rietumu un austrumu tirgos.

Viņa sarunā ar "Delfi" kā īpaši būtisku izceļ EP atbalstu aicinājumam nesamazināt Eiropas transporta savienojumu projektiem atvēlēto finansējumu par 122 miljoniem eiro, kā to vēlējās Eiropadome. Šie līdzekļi tiks izmantoti arī "RailBaltica" projekta finansēšanai, kura būvniecībai jāsākas nākamgad.

Budžets gan vēl nav saņēmis galējo apstiprinājumu. EP budžeta rezolūcijas apstiprinājumam sekos trīs nedēļas ilgas pārrunas ar Eiropadomi. To laikā EP sarunās ar visu 28 dalībvalstu valdību vadītājiem centīsies panākt kopsaucēju.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis nevēlas ieguldīt Eiropas Savienības budžetā papildus līdzekļus, kurus tās labprāt tērētu pašas iekšēji, sarunas ierasti ir sarežģītas. EP ziņotājs par Budžeta rezolūciju Zigfrīds Muresāns gan stingri norādījis, ka "EP gaidāmajās pārrunās ar Padomi nepieļaus nekādas Eiropas pilsoņiem svarīgu programmu līdzekļu griešanas".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!