Foto: AP/Scanpix/LETA
Pirmdien, 12. martā, Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) sāka asas debates par vācu jurista Martina Zelmaira necaurspīdīgo nokļūšanu ietekmīgākajā Eiropas Komisijas (EK) ierēdņa krēslā. Gan politiķi, gan starptautiskie mediji notikušo uzskata par skandālu un nodēvējuši par "Zelmairgeitu".

Šī gada 21. februārī regulārās amatu rotācijas kārtā par visietekmīgāko EK ierēdni – ģenerālsekretāru – bez publiska konkursa izsludināšanas kļuva līdzšinējais EK prezidenta Žana Kloda Junkera biroja vadītājs Martins Zelmairs. Tādējādi viņš kļuva par aptuveni 33 tūkstošus lielā EK ierēdņu sastāva šefu.

Sašutumu deputātos izraisījis iecelšanas procesa necaurspīdīgums, kā arī fakts, ka Zelmairs izņēmuma kārtā varējis apiet laiku, kas viņam, kā uzskata deputāti, būtu bijis jāpavada arī ģenerālsekretāra vietnieka amatā, pirms kļūt par ģenerālsekretāru.

Pirmdien, komentējot Zelmaira nokļūšanu amatā, bijušais Beļģijas premjers un pašreizējais EP liberāļu grupas (ALDE) vadītājs Gijs Verhofštats sacīja, ka notikušais parāda ārkārtīgi sliktā gaismā gan EK, gan visu Eiropu.

Verhofštats uzrunā, kuru noklausījās gan Junkers, gan Zelmairs, sacīja, ka notikušais apvienojis vienotā neizpratnē visu EP, kas parasti savos politisko grupu uzskatos ir ārkārtīgi sašķelts.

"Jūsu bijušais biroja vadītājs ir paveicis ko tādu, ko līdz šim šajā sasaukumā neviens nebija paveicis – viņš ir apvienojis gan kreisos, gan labējos. Tas nav nekāds joks, jums ir jātiek ar šo galā," sacīja Verhofštats.

Verhofštats uzsvēra, ka notikušais Junkeram var maksāt atkāpšanos no amata.

"Junkeram būs tāds pats liktenis kā iepriekš Santēra komisijai, ja tā turpmāk nerīkosies ļoti uzmanīgi," sacīja Verhofštats. Tādējādi Verhofštats atsaucas uz 1999. gada notikumiem un atgādināja, ka EP ir tiesības izteikt EK neuzticību.

EP var izteikt neuzticību komisijai un galu galā atlaist to. Līdz šim neviens no astoņiem priekšlikumiem izteikt neuzticību nav ticis apstiprināts, bet Žaka Santēra vadītā komisija 1999. gadā atkāpās, pirms EP to piespieda atkāpties. Santēra komisija tika asi kritizēta par korupciju, nekompetenci un administratīvā darba necaurspīdīgumu.

Arī Eiropas Tautas partijas viceprezidente, EP deputāte no Francijas Fransuāza Grosete uzrunā uzsvēra, ka Zelmaira iecelšana amatā rada aizdomas par caurspīdīguma trūkumu EK darbā. "Amatā iecelšana nedrīkst nozīmēt amatu pilnvaru negodprātīgu izmantošanu, kas sevī ietver pazīšanos vai kaitējuma nodarīšanu zemāk stāvošiem ierēdņiem," sacīja politiķe, pielīdzinot notikušo politiskajam procesam, kas novērojams Ķīnas komunistu partijā.

Tikmēr ES budžeta komisārs no Vācijas Ginters Etingers uzsvēris, ka pārmetumi Zelmairam neesot pamatoti, jo viņa kompetences un pieredze atbilstot jaunajiem amata pienākumiem.

"Lēmums par jauno ģenerālsekretāru tika pieņemts, anonīmi balsojot visiem komisijas komisāriem," skaidroja Etingers.

"Politico" raksta, ka Zelmaira loma atgādina Junkera komisijas "pelēko kardinālu". Zelmairs savas ietekmes dēļ Junkera birojā iepriekš nodēvēts gan par "Brisesles Rasputinu", gan "Berlemonta nama briesmoni".

Eiropas Ombuds, kura uzdevums ir izmeklēt sūdzības par ES iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm, paziņojis, ka pašreiz izskata divus oficiālus iesniegumus par Zelmaira nokļūšanu jaunajā amatā.

Izmeklēšanu par notikušo marta sākumā sākusi arī EP Budžeta kontroles komiteja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!