Pērnā gada izskaņā Eiropas Parlaments (EP), Eiropadome un Eiropas komisija vienojās īstenot pasaulē ambiciozāko programmu atkritumu pārstrādē un izgāztuvju likvidēšanai. Šonedēļ EP gala balsojumā apstiprina plānu līdz 2025. gadam visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs panākt vairāk nekā 55% atkritumu pārstrādi un līdz 2035. gadam samazināt uz izgāztuvēm nosūtīto atkritumu daudzumu līdz 10%.
Latvija iepaliek pat Baltijas kaimiņiem
Tas ir vērienīgs plāns, ņemot vērā, ka pēc EP apkopotajiem datiem, piemēram, Latvijā izgāztuves vēl pirms dažiem gadiem nonāca aptuveni 72% atkritumu, bet otrreizēji pārstrādāja tikai 28%. Vēl aktīvāk izgāztuves tiek pildītas vienīgi Maltā, Kiprā, Rumānijā un Horvātijā. Tomēr pirmie soļi arī Latvijā jau tiek sperti, ko norāda zemkopības ministra Jāņa Dūklava otrdienas paziņojums par depozītsistēmas ieviešanu.
Tiesa, vidējie ES rādītāji ir nedaudz labāki – patlaban ES tiek pārstrādāti aptuveni 44% atkritumu, bet sešās valstīs izgāztuvēs nonāk vien daži procenti atkritumu.
Tuvu šim mērķim ir arī Igaunija, uz kuras izgāztuvēm tiek vesti mazāk nekā 12% sadzīves atkritumu. Arī Lietuva mums ir tālu priekšā, pārstrādājot vairāk nekā 50% atkritumu.
Ražot no vairs nederīgā
"Šobrīd mums ir lineārs ekonomikas modelis – ražojam, patērējam, izmetam, bet tas ir jāmaina. Nosakot Eiropas Savienības mēroga limitus izgāztuvēs izmetamo atkritumu daudzumam, vēlamies parādīt, ka patiesībā tajās atstājam veselu bagātību, ko varam izmantot ekonomikā," norāda EP ziņotāja par tā dēvētās aprites ekonomikas likumprojektiem Simona Bonafē.
Viņa skaidro, ka likumprojektu galvenā būtība nav tikai samazināt izgāztuvju lielumus un skaitu, bet panākt, ka jebkādu preču ražotāji, pirmkārt, apsver pārstrādātu materiālu otrreizēju izmantošanu, tādējādi samazinot izmaksas uz izejvielu iepirkšanu. Otrkārt, pievērš lielāku uzmanību produktu ilgmūžībai, piemēram, piedāvājot viegli nomaināmas vai savstarpēji aizvietojamas detaļas un, treškārt, domā par to, lai produkts pēc tā nokalpošanas atkal būtu viegli pārstrādājams.
"Patiesībā mums vairāk jākoncentrējas nevis uz to, kur liksim atkritumus, bet uz pašu procesa sākumu – mums jāražo mazāk nepārstrādājamu atkritumu. Produktiem jābūt ilgāk izmantojamiem, viegli labojumiem, no pārstrādātiem materiāliem un pārstrādājamiem. Teorētiski tam jāmaksā mazāk, jo, ieguldot pārstrādes rūpniecībā, izejvielas būs vieglāk pieejamas – tās nāks no nolietotiem produktiem," stāsta Bonafē.
Tiek lēsts, ka Eiropa katru gadu izgāztuvēs zaudē aptuveni 600 miljonus tonnu materiālu, lai gan varētu tos pārstrādāt vai atkārtoti izmantot. "Dalībvalstīm būs jāseko skaidrām kopīgām norādēm, izejmateriālu atkārtotai izmantošanai un atkritumu utilizācijai. Šī cīņa Vecā kontinenta ekonomiku padarīs par vienu no virtuozākajām pasaulē," uzskata EP ziņotāja.
Cīņa ar strauji augošu problēmu
Kopumā tā dēvētā aprites ekonomikas likumu paka, kas ietver četru likumdošanas dokumentu papildinājumus tādās sfērās kā atkritumu politika, izgāztuvju politika, iepakojuma politika un politika attiecībā uz transportlīdzekļu, elektropreču un bateriju utilizāciju, ir atbilde vairākām problēmām vienlaikus.
Šo papildinājumu apstiprināšana Eiropas Savienības dalībvalstīm palīdzēs pildīt Parīzes klimata konferences apņemšanos, un samazināt siltumnīcas efekta gāzu ražošanu, kā arī daļēji līdzēs risināt citas vides un sabiedrības veselības problēmas.
Tomēr tā ir reakcija uz vēl kādu strauji augošu problēmu – aizvien pieaugošu atkritumu daudzumu pašā Eiropā. Līdz šim vairākas valstis, kas lepojas ar "zaļumu", lielu daļu savu atkritumu eksportēja uz citām valstīm, kur tie tika pārstrādāti vai noglabāti. Šādai praksei gan varētu būt pienācis gals, atzīmē portāls "Politico".
Pērnā gada nogalē viens no lielākajiem atkritumu uzpircējiem Ķīna savu politiku pēkšņi mainīja. Tā kā gadā ES valstis uz Ķīnu eksportēja aptuveni astoņus miljonus tonnu atkritumu, tagad steidzamā kārtā jāmeklē cits to likvidēšanas veids. Politiķi arī atsevišķās Āfrikas valstīs izteikušas bažas par pieaugošo atkritumu importu, kas varētu novest pie līdzīgas blokādes no to puses. ES aprites ekonomikas likumdošana ilgtermiņā palīdzēs šādas situācijas risināt.
