Kāpēc tas ir svarīgi

Makrona uzruna ir daļa no parlamentārā debašu cikla par Eiropas Savienības (ES) nākotni, kuru pērnā gada nogalē ierosināja EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni, un kuras ietvaros EP uzstājušies jau vairāku valstu vadītāji, tostarp Īrijas, Bulgārijas un Īrijas līderi. Tomēr Francijas prezidenta vizītei tiek pievērsta īpaša uzmanība gan tādēļ, ka Makrons vada vienu no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm ES, gan tādēļ, ka viņam ir spēcīga ietekme ārpolitikā un plāns reformēt viņaprāt iesīkstējušās ES institūcijas.

Līdz šim gan viņa rosinātās reformas, tostarp EK prezidenta un eiroparlamentāriešu ievēlēšanas kārtība kā arī visaptverošas Eiropas partijas izveide palikušas vienīgi idejas līmenī, izjūtot pretestību gan no institūcijām, gan otras ES lielvaras Vācijas, atzīmē "Politico". Medijs norāda, ka Makrons savienības reformai ķērās klāt ar tādu pašu degsmi, kā sāka pārmaiņas Francijas iekšpolitikā, par galveno mērķi izvirzot ES pilsoņu aizsardzību.

Viņa plāni paredz Francijai un Vācijai kopīgi reformēt ES politiskos procesus un eirozonas banku un valūtas tirgus regulēšanas mehānismus. Tomēr aptuveni pusgads, kad Makrons faktiski bija vadošais Eiropas Savienības līderis, jo Vācija ilgstoši nespēja izveidot vadību, parādīja, ka reformu ieviešana prasīs daudz vairāk darba un laika, lai cīnītos ar esošās sistēmas pretestību. Balstoties uz vairāku prezidentam tuvu cilvēku viedokļiem, "Politico" gan atzīmē, ka lielvalsts līderis "nav naivs" un šīs grūtības labi apzinājies vēl pirms reformu uzsākšanas.

Makrona uzrunas un debašu videoieraksts (zem video ir iespējams izvēlēties tulkojumu latviešu valodā):

Makrons Eiropas Savienības reformu plānu izziņoja pagājušā gada septembrī, un ar uzrunu Eiropas Parlamentā viņš cer ideju no jauna iedzīvināt. Paredzēts, ka šai runai otrdien sekos vizīte Strasbūras mērijā, kas aizsākšot viņa vizītes "pilsētās visā Eiropā". Savukārt ceturtdien Francijas prezidentam ieplānota četru stundu saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Berlīnē.

Emanuela Makrona vizīte Eiropas Parlamentā
Emanuela Makrona runā un tai sekojošajās debatēs izskanējušie spilgtākie citāti un idejas:
Žurnālistu tribīnes šoreiz ir pārpildītas, un daudziem, kuri vēlējās būt klāt Makrona uzrunas laikā, nemaz vairs nav iespējams iekļūt plenārsēžu zālē.
Ar 20 minūšu nokavēšanos ierodas EP prezidents Antonio Tajāni un Emanuels Makrons, kurus deputātu vairums sagaida kājās aplaudējot.
Makrons savu uzrunu Eiropas Parlamentam, kas tiek pārraidīta visā Eiropā, kā arī tiks citēta medijos visā pasaulē, sāk ar atgādinājumu, ka Eiropas Savienība ir Eiropas valstu pilsoņu savienība. "Mums jāparāda, ka mēs varam aizstāvēt savu pilsoņus un mums jādara tas, kas ir vislabākais viņiem," viņš norāda.
Viņš nosoda autoritārus režīmus, kā arī valstis Eiropā, kurās pēdējos gados manāmas dažādas autoritāru valstu iezīmes. Makrons uzsver, ka, lai gan mēs redzam autoritārismu visapkārt, pareizā atbilde, viņaprāt, nav autoritāru režīmu vairošana, bet gan demokrātijas stiprināšana.
Francijas prezidents aicina paskatīties apkārt uz citām valstīm, uzsverot, ka nevienā pasaules vietā, pat ASV, nepastāv tik daudz brīvību, un tik ļoti augstu netiek vērtēta demokrātiska diplomātija, kā tas ir Eiropas Savienībā.
Viņš gan norāda uz ES vājajiem unktiem: "Cilvēkiem nav apnikusi Eiropa, cilvēkiem ir apnikusi Eiropas birokrātija."
Vienlaikus viņš aicina gan eirparlamentāriešus, gan deputātus valstu parlamentos un pašvaldībās nepārmest Eiropas Savienībai kļūdas vai neizdarību, par ko nereti atbildīga vietējā vara. "Briseles apsūdzēšana neatrisinās nekādas problēmas. Pirms EP vēlēšanām [nākamgad] mums ir jāsāk plašas debates par to, kam mēs piekrītam un tam, kam mēs nepiekrītam. Pirmās debates [Strasbūras mērijā] es sākšu jau šovakar."
"Nākamā svarīgā lieta ir Eiropas suverenitātes sargāšana. Ņemot vērā šos mainīgos laikus, mums nepieciešams vēl vairāk skatīties uz Eiropas suverenitātes nosargāšanu."
Pēc Makrona domām līdz nākamā gada pavasarim [un attiecīgi nākamgad gaidāmajām EP vēlēšanām] Eiropai ir jāatrisina vairākas problēmas:- migrācija, tostarp migrantu pārdale un tā dēvētā "Dublina 2" regula, kas nosaka jaunu kārtību patvērumu meklētāju sadalē;- digitālās sfēras nodokļu sakārtošana;- jārada skaidrs plāns eirozonas pārkārtošanai;- jāizstrādā mehānismi eiropiešu autortiesību aizstāvībai.
Francijas prezident arī atgādināja Eiropas valstu atbildību attiecībā uz klimata pārmaiņu negatīvo seku ierobežošanu: "Mums drīz jābeidz sarunas par Eiropas atbildību izpildīt Parīzes klimata konferences laikā panākto."
Lielvalsts prezidents skaidro, ka Eiropa ir unikāla vieta, kurā mēs varam pieredzēt ārkārtīgi lielus tehnoloģiskos, zinātniskos un ekonomiskos panākumus, vienlaikus saglabājot savu galveno vērtību – katra indivīda brīvību.
"Nekādam ambīciju līmenim nevajadzētu būt pārāk augstam."
"Mums ir jāpārvar austrumu, rietumu, dienvidu, ziemeļu dalījumu, lielo valstu pārākumu pret mazākajām," uzsver politiķis par spīti savam mērķim iedarbināt "divu ātrumu Eiropas plānu".
Makrons atzīmē, ka pieder paaudzei, kas nav pieredzējusi karu, taču nāk no reģiona, kas karos ļoti smagi cieta un kura pagātne ir smaga. Ar to viņš vēlas norādīt, ka, lai gan pats nav izjutis militāru konfliktu radītas šausmas, viņš nevēlas piederēt "mēnessērdzīgo" paaudzei, kas neredz, kas notiek tai apkārt. "Es gribu piederēt paaudzei, kas ņem vērā pagātnes kļūdas," viņš norāda, iezīmējot Francijas un Eiropas mērķi reaģēt uz slēptu agresiju Eiropas iekšienē un ārpus tās robežām.
Pēc Makrona uzstājas Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers.
Junkers atzinīgi novērtē Francijas "atgriešanos" Eiropas vadībā ar Makronu tās priekšgalā.
Viņš norāda, ka svarīgs Makrona minētais aspekts ir "sociālās Eiropas" plāns, kas ir abu kopīgs mērķis.
Viņš arī norāda, ka nevēlas redzēt noslēgtu Eiropu ne uz ārpusi, ne iekšēji, bet tai jāspēj sevi aizsargāt.
Viņš atzinīgi novērtē Makrona uzsvaru uz Vācijas un Francijas draudzību, bet atzīmē, ka šobrīd ir 28 ES dalībvalstis, no kurām viena drīz atvadīsies, bet jāskatās nākotnē, ar uzsvaru uz paplašināšanos Rietumbalkānos.
Junkers uzskata, ka durvju neatvēršana Balkānu valstīm uzbūvēs jaunu sienu starp tām un Eiropas Savienību.
Eiropas Tautas partijas līderis Manfrēds Vēbers
Vēbers norāda, ka Francija var būt stipra tikai tad, ja Eiropas Savienība ir stipra.
Viņš norāda, ka Makrons reformās var paļauties uz viņa pārstāvēto partiju, tomēr lielākā problēma esot tā, ka cilvēki ES bieži neuztver kā savu projektu, bet ārēju aktoru.
Vēbers atgādina, ka īstā demokrātija nestrādā, ja lēmumi tiek izlemti aiz slēgtām durvīm vai starp valstu vadītājiem, tāpēc īsto demokrātiju var redzēt šeit - Eiropas Parlamentā, kur pārstāvēts viss politiskais spektrs no komunistiem līdz liberāļiem.
Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs Udo Bulmans
Bulmans sveicina Makronu Eiropas Parlamentā laikā, kad tik daudzi spēki vēlas Eiropas Savienības iznīcināšanu no iekšienes.
Viņš skaidro, ka laikā, kad ir jārisina Sīrijas krīze, kad ir jārisina soctīklu datu noplūdes jautājumi, kad ir jārisina citas kopējas problēmas, Eiropai jābūt vienotai.
Viņš brīdina, ka Makronam priekšā ir smags darbs, jo pat šeit, parlamentā, debatēm rindās pieteikušies Eiropas projekta pretinieki.
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vadītājs Saīds Kamals.
Kamals brīdina, ka Makrona skatījums uz daudziem jautājumiem varētu atbilst Francijas, bet ne visas ES vajadzībām. Viņš pauž bažas, ka Eiropas Savienībai vairāk sargājot suverenitāti, suverenitāti aizvien vairāk zaudēs katra atsevišķa dalībvalsts.
Viņš brīdina, ka, kamēr sadarbība ir ļoti vēlama lielā daļā jautājumu un problēmu, ar kurām saskaras ES, tādos jautājumos kā imigrācijas politika un sociālā politika jāatstāj katras dalībvalsts ziņā, jo citādi gaidāma spēcīga pretestība.
Lilberāldemokrātu līderis Gijs Verhofštads 
Atsaucoties uz nupat notikušajiem uzlidojumiem Sīrijai, atbildot režīma ķīmiskajiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, Verhofštads uzsver nepieciešamību pēc ES armijas.
Viņš norāda, ka ES nav vietas neliberālām, nebrīvām valstīm, ko Verhofštads attiecina uz Ungāriju, kurā nupat ievēlētais Viktors Orbāns pēc ievēlēšanas teicis, viņaprāt, līdzīgu runu Krievijas līdera Vladimira Putina runai.
Verhofštads uzsver, ka Eiropa ir pārāk lēna un vāja, jo visi procesi ir starpvalstu sarunas, kuras pavada novecojuši birokrātiski procesi.
Viņš uzsver, ka eiroskeptiķi ne vienmēr kļūdās, un viņiem ir taisnība tajā, ka Eiropas Savienība nav pietiekami efektīvā. Verhofštads uzskata, ka Eiropu ir jāizgudro, jārada, jāuzceļ no jauna.
"Mums ir vajadzīgs jauns paneiropisks projekts," uzsvēra EP liberāļu līderis.
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas līdzpriekšsēdētājs Filipe Lamberts
Lamberts atzinīgi novērtē, ka Franciju atkal pasaulē un Eiropā pārstāv politiski spēcīgs līderis.
Viņš ir kritisks par Makrona plāniem, norādot, ka Francijā pašā reformas brīvību cilvēkiem atņemot.
Ikreiz, kad jūs būsiet par brīvību un demokrātiju, mēs palīdzēsim, bet, ja darbosieties pret to, mēs stāvēsim ceļā, viņš norāda.
Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupas priekšsēdētāja vietnieks Patriks Le Hiariks
Patriks Le Hiariks debatēs iesaistās ar kritiku Makrona izvēlei iesaistīties Sīrijas bombardēšanā, kas, viņaprāt, ir starptautisko likumu pārkāpums.
Viņš turpina ar kritiku ES vēlmei slēgt starptautiskos tirdzniecības līgumus, kas pasliktinot dažādus eiropiešu dzīves aspektus.
Grupas 'Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa' pārstāvis Florians Filipots
Filipots norāda, ka Makronam nevajadzētu runāt par reformēšanu, jo tas neesot iespējams, neatņemot iedzīvotājiem brīvību. Viņaprāt, Makronam esot "jāstāv vēstures pareizajā pusē", kā to izdarījuši briti, "atgūstot brīvību".
Grupas 'Nāciju un brīvības Eiropa' līdzpriekšsēdētājs Nikolass Bejs
Bejs uzskata, ka Makrona pieeja esot "bez robežām, bez identitātes", kā arī bez demokrātijas, ko pierādot viņa izvēle bombardēt Sīrijas militāros objektus.
Viņaprāt, ES strādā tikai pie nāciju brīvību atņemšanas. Nācijas esot Eiropas vairogs.
Francijas prezidents uzsāk atbildēt:
Makrons visiem demokrātijas noliedzējiem Eiropas Parlamentā norāda, ka tieši demokrātijas dēļ viņi šeit ir ievēlēti.
Viņš arī noraida "Frexit" atbalstītāja Beja argumentus, uzsverot, ka šis projekts zaudēja, jo cilvēki to neatbalstīja.
Makrons uzskata, ka nācijām ir liela nozīme, un jāaizsargā ne tikai solidaritāte Eiropā kopumā, bet arī katrā valstī. "Atbalstu gan nacionālu, gan Eiropas pieeju, jā tā viena otru papildina."
Francijas prezidents uzsver, ka nacionalitāte ir svarīga, taču sadarbība starp nācijām ir nepieciešama lielāku problēmu risināšanai.
Attiecībā uz Balkāniem Makrons piekrīt Junkuram, ka Balkānu valstis jātuvina Eiropai, lai ģeopolitiski tās nekristu Krievijas vai Turcijas rokās. Tomēr par paplašināšanu viņš vēlas runāt tikai tad, kad pašā ES būs panākta lielāka stabilitāte.
Francijas prezidents noraida pārmetumus, ka Francija un Vācija vien viņaprāt esot Eiropa – Makrons uzsver, ka tā ir vēsturiska vienotība, bet viņš uzver, ka nevajag pārvērtēt šīs vienotības nozīmi un vienlaikus neņemt vērā citas dalībvalstis.
Viņaprāt, Eiropas Parlaments ir viens no spēcīgākajiem demokrātijas veicinātājiem un apliecinājumiem Eiropas Savienībā, kā dēļ viņš pastāv pie savas pērn izteiktās idejas par nepieciešamību veidot pan-eiropeiskus politiskos sarakstus/partijas.
Makrons noslēdz diskusiju, atbildot uz eiroaparlamentāriešu vairāk nekā pusstundu ilgušo jautājumu uzdošanu.
Francijas prezidents atzīmē, ka atbalst ES kopēju bēgļu uzturēšanās atļauju izskatīšanas programmu. Viņš uzsver, ka tas nozīmētu arī finansējumu tām pilsētām, pašvaldībām un valstīm, kuras piesakās uzņemt patvēruma meklētājus.
Kādam britu "Brexit" atbalstītājam, kurš vaicāja vai Francijai nevajadzētu atbalstīt lielāku sadarbību starp Lielbritāniju un ES nākotnē, Makrons norāda, ka ciešāka kooperācija ir zināma un tā esot "dalībvalsts statuss".
"Es ticu, Eiropai, kas dod aizsardzību saviem pilsoņiem. Tieši to nozīmē suverenitāte."
Attiecībā uz uzlidojumiem Sīrijā, viņš atzīmē, ka Francijs demokrātiskā iekārta paredz, ka prezidents ir armijas vadītājs un pieņem konkrētus lēmumus. Līdz ar to Makrons uzsver, ka viņam bija demokrātiskā procesā piešķirts tiesības izlemt par uzlidojuma nepieciešamību.
Makrons norāda, ka viņu uztrauc  Krievijas enerģijas giganta "Gazprom" īstenotais "Nord Stream 2" projekts, kas apdraud Eiropas enerģētisko suverenitāti.
Par dažādu ātrumu Eiropu – tāda tā ir jau patlaban, ņemot vērā, ka pastāv eirozona, kurā ne visas dalībvalstis ir iestājušās. Makrons norāda, ka diemžēl pilnīgi visas dalībvalstis nevar virzīties uz priekšu vienādi straujā ātrumā, bet, gluži kā tas bija sākotnēji, ES dibināja dažas valstis, kuras darīja šķietami neiespējamas lietas, un arī patlaban tām, kas tos spēj, ir jādara vairāk, lai pārējās varētu sekot.
Un visas dalībvalstis, kuras vēlas, ir aicinātas piedalīties šajā progresā, viņš norāda.
Debates ir noslēgušās.

Parlamentāro debašu ciklā reizi mēnesī plenārsesijās viesojas viens vai divi ES dalībvalstu premjeri vai prezidenti, lai diskutētu par politiskā un ekonomiskā bloka nākotni. Piemēram, Merkele dalību debatēs apstiprinājusi šī gada novembrī.