Zviedrijā pirms rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām par vienu no sabiedrībā apspriestākajiem tematiem kļuvis jautājums par gadsimtiem neitrālās valsts pievienošanos NATO blokam. To atbalsta četru opozīcijas partiju veidotā apvienība Alianse, kura no 2006. gada līdz pat 2014. gadam bija koalīcijā un šogad sīvi cīnīsies, lai atkal varētu veidot valdību.
Neitralitāte ir mīts
"Agrākā neitralitāte starp Rietumu un Austrumu bloku ir pazudusi. Starp ko mēs šobrīd varam būt neitrāli? Vai pastāv neitralitāte starp demokrātiju un diktatūru? Es tā nedomāju," portālam "Delfi" skaidro Frederiks Ferdelajs, kurš, būdams eiroparlamentārietis, ieņem arī Zviedrijā opozīcijā esošās "Centra partijas" vicepriekšsēdētāja amatu.
Viņaprāt, Zviedrija vairs nevar atļauties būt tikai daļēji NATO. Federlejs norāda, ka Zviedrija jau gadu desmitiem cieši sadarbojas ar Ziemeļatlantisko aliansi, un pat dažādos veidos pielāgojas tai, taču oficiāli nevēlas kļūt par dalībvalsti. "Līdz ar to mēs esam kā Eiropas Savienības "norvēģija" – faktiski viņi ir daļa no ES, viņiem tikai nav balsstiesību. Arī mēs jau pilnībā esam NATO, tikai trūkst gala lēmuma," uzskata zviedru politiķis.
Zviedrijā otra lielākā politiskā spēka "Mērenās partijas" deputāts Eiropas Parlamentā Kristofers Fjelners ir pārliecināts, ka Zviedrijas neitralitāte ir sociāldemokrātu uzturēts mīts, jo, viņaprāt, nevarot skatīties uz, piemēram, zviedru darbībām Otrajā pasaules karā un lepoties par tām. "Arī Aukstā kara laikā ir liekulīgi runāt par neitralitāti, jo mēs cieši sadarbojāmies ar NATO, pat pielāgojām lidlaukus, lai tajos varētu nosēsties bumbvedēji "B-52". Tā bijusi paļaušanās uz citu vēlmi garantēt Zviedrijas neatkarību, un es nevēlos, lai tas turpinātos nākotnē," skaidro zviedrs.
Arī Frederiks stāsta, ka gandrīz viss, ko Zviedrija dara ārpolitikā, tiek darīts saskaņā ar NATO valstīm. "Kad pirms 20 gadiem dienēju armijā, jau toreiz tika pielāgotas telekomunikāciju sistēmas atbilstoši NATO standartiem, kā arī ieviestas vienotas vilcienu degvielas uzpildes iekārtas. Turklāt gadu desmitiem mums ir sava pārstāvniecība NATO, un mūsu parlamentārieši bez balsstiesībām piedalās NATO asamblejā," viņš norāda.
Jāiekaro opozīcijas simpātijas
"Centra partijas" pārstāvis stāsta, ka sadarbojas ar liberāļiem, konservatīvajiem spēkiem un kristīgajiem demokrātiem, kas visi atbalsta dalību NATO, kamēr šobrīd pie varas esošie sociāldemokrāti turpina turēties pie idejas par neitralitāti.
Pievienošanās NATO gan nebūs viens no galvenajiem priekšvēlēšanu tematiem, pārliecināts Fjelners. Viņaprāt, tas būs pakārtots, kamēr priekšplānā tiks izvirzīti vispārīgāki jautājumi par Eiropas un Zviedrijas drošību Krievijas radītā apdraudējuma dēļ, kā arī aizsardzības jautājumi, kas tik aktīvi nav apspriesti kopš Aukstā kara laikiem.
"Kā visas vēlēšanas, arī šīs galvenokārt būs par naudu, šajā gadījumā par naudu, kuru esam gatavi tērēt aizsardzībai," viņš norāda. Un šajā gadījumā NATO nav pirmā "kārts". "Tā ir sena ilūzija, ka dalība NATO būtu lētākā izvēle, jo arī mūsu aizsardzības budžets ir tālu no NATO noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta," skaidro eiroparlamentārietis.
Lai gan Fjelners norāda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks, kas patlaban ir otrs lielākais Zviedrijā, izsenis iestājas par dalību NATO, pēc šīm vēlēšanām pat tā uzvaras gadījumā necer uz drīzu Zviedrijas iestāšanos aliansē. Viņš uzskata, ka patlaban esošais sabiedrības atbalsts, kas ir nedaudz zem 50%, ir ievērojams salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bet joprojām nepietiekams, lai nodrošinātu politiski stabilu atbalstu šai idejai. Politiķis portālam "Delfi" skaidro, ka daļa no spēkiem, kas šobrīd atbalsta dalību organizācijā, vēl pirms desmit gadiem bija izteikti pret, un, ņemot vērā šādu svārstīšanos, ir svarīgi būtiskus lēmumus pieņemt tikai ar ievērojamu sabiedrības atbalstu.
Viņam piekrīt Federlejs, uzsverot, ka ir jāpanāk vienprātība arī idejas opozicionāru nometnē: "Ja pieņemsim būtiskus opozīcijas neatbalstītus lēmumus, bet pēc tam zaudēsim vēlēšanās, opozīcija tos vienkārši atmetīs. Tāpēc līdzās četrām opozīcijas partijām mums jāpanāk vēl vienas citas lielās partijas atbalsts."
Politiķu viedoklis mainās lēnām
Šobrīd opozīcijā esošo politiķu cerības neizskatās nemaz tik nesasniedzamas. Jau patlaban ne koalīcijā, ne opozīcijas četru partiju aliansē neesošie Zviedrijas demokrāti, kas vēsturiski iestājušies pret NATO, savu nostāju pieklusinot. Savukārt sociāldemokrāti, lai izvairītos no debatēm par nepieciešamību iestāties NATO, pastiprinājuši sadarbību ar aliansi.
Federlejs ir pārliecināts, ka sabiedrības attieksme pret NATO ir mainījusies. Zviedrijas sabiedrība ir sapratusi, ka Somijas drošība, kas ir viena no šī apsvēruma prioritātēm, nav tik ļoti apdraudēta, ja mēs pievienojamies aliansei, cik tas bija Aukstā kara laikā. Turklāt, lai gan ierobežoti, arī pašā Somijā sākušās debates par pievienošanos, viņš atzīmē.
"Tradicionāli sociāldemokrāti uzskata, ka mums pietiek ar militāro aliansi ar Somiju, taču tas ir naivi un tālu no realitātes. Pat Aukstā kara laikos, kad mēs ieturējām neitralitāti, visiem bija skaidrs, ka mēs sagaidām atbalstu un sadarbību no NATO valstīm vajadzības gadījumā. Nebrīnīšos, ja pēc dažiem gadiem sociāldemokrāti nonāks pie kopsaucēja, ka mums jāpievienojas NATO, viņu aizsardzības ministra teiktais jau šobrīd izklausās pavisam citādi nekā tas, ko teikuši agrākie sociāldemokrātu ministri," stāsta Fjelners.
Šādos neskaidros laikos mums ir nepieciešams meklēt lielāku stabilitāti, skaidrāk iezīmējot aliansi ap Baltijas jūru.
Turklāt iespējamām pārmaiņām politiskajā viedoklī labs apliecinājums ir pati opozīcijā esošā "Centra partija", kura vēl pirms desmit gadiem bija skeptiska pret dalību aliansē. "Šajā laikā esam pieredzējuši aizvien pieaugošu sadarbību ar NATO, esam pieredzējuši arī pieaugošu neskaidrību situācijā ap Baltijas jūru, turklāt redzam, ka Krievijas intereses tiek parādītas mācībās pat Zviedrijas tuvumā, arī Zviedrijas teritorijā gan gaisā, gan uz ūdens," stāsta Federlejs.
"Piemēram, Krievijas ekonomiskajās interesēs ir vēlēties aizsargāt naftas cauruļvadu "Nord Stream", kas ir pavisam racionāli, bet problēma ir tajā, ka tas šķērso arī Zviedrijas teritoriālos ūdeņus, un savās militārajās mācībās Krievija izspēlē tā aizsardzību, pārkāpjot Zviedrijas gaisa un ūdens robežu. Viņi ne vienmēr ienāk burtiski mūsu teritorijā, bet mēs redzam, uz ko viņi mērķē," viņš skaidro.
Tāpat mēs augstu vērtējam Baltijas jūras valstu solidaritāti. Patlaban aizvien biežāk tiek vaicāts, vai ir solidāri konflikta gadījumā nebūt kopā ar saviem draugiem – demokrātiskajām valstīm ap Baltijas jūru, skaidro "Centra partijas" pārstāvis, "es uzskatu, ka šādos neskaidros laikos mums ir nepieciešams meklēt lielāku stabilitāti, skaidrāk iezīmējot aliansi ap Baltijas jūru."
Vadošā opozīcijas spēka "Mērenās partijas" pārstāvis Fjelners gan uzskata, ka kopumā Zviedrijas politiskā vide nepiedzīvo ārkārtīgas pārmaiņas, bet pārveidojas lēnām. "Es sagaidu, ka Zviedrija pievienosies NATO, bet tas vēl nenotiks pēc šī gada vēlēšanām – to varētu mainīt tikai pēkšņs liels apdraudējums. Tomēr vairāk ticu, ka sabiedrība pie tā nonāks pamazām."
