Foto: DELFI
"Burkāni, bietes, sīpoli tiek pārdoti par vienu grivnu (sešiem eirocentiem), iecirkņu priekšā spēlē krievu kara maršs, bet iekšā atrodami pīrādziņi ar gaļu, kāpostiem un āboliem. Ko nopirkt – tas ir grūtāks jautājums nekā ielikt krustiņu biļetenā. Rezultāts tāpat ir zināms iepriekš, tāpēc šīs ir tālu no brīvām un godīgām vēlēšanām," pastāstīja Doņeckā esošais "Delfi" speciālkorespondents Silvers Meikars.

Kā zināms, svētdien pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautu republikās", kuras oficiālā Kijeva sauc par teroristiskām organizācijām, notiek vēlēšanas. Atšķirībā no Krievijas, Rietumvalstis un starptautiskās organizācijas šīs vēlēšanas neatzīst.

Meikars stāsta, ka no rīta ap pulksten astoņiem Doņeckas centra skolā nobalsojis pašpasludinātais "Doņeckas tautas republikas" premjerministrs Aleksandrs Zaharčenko, kurš balsot ieradās ar savu sievu un desmit miesassargiem. Meikars atzīmē, ka pēc iemestā biļetena caurspīdīgajā urnā varēja redzēt, ka viņš nobalsojis par sevi. "Nav šaubu, ka viņš uzvarēs, un šīs uzstāšanās mērķis ir leģitimizēt viņa varu," viņš norāda.

"Bez tā saucamā republikas vadītāja tiek "izvēlēti" arī 100 Augstākās padomes deputāti, bet pat vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nevarēja man pateikt, kas ir divu reģistrēto partiju kandidāti. Iecirknī ir izkārti tikai abu sarakstu pirmie trīs vārdi. Sestdienas preses konferencē centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvis Romāns Ļagins sacīja, ka sarakstu kandidāti nav publiskojami drošības apsvērumu dēļ," stāsta korespondents.

Pēc Meikara vārdiem, nav arī vēlētāju saraksta, taču Ļagins paudis pārliecību, ka tiesības vēlēt ir visiem Doņeckas apgabala iedzīvotājiem, t.i., aptuveni 3,5 miljoniem iedzīvotājiem: "Ja nav zināms precīzs skaits, tad kā var noteikt aktivitātes procentu? Ņemot vērā, ka reāli separātistu teritorijā dzīvo mazāk par pusi un daudzi no viņiem nevar, neuzdrošinās un nevēlas piedalīties vēlēšanās, rodas jautājums, cik lielu aktivitātes procentu vēlēšanu teātra organizatori plāno ierakstīt protokolā."

Meikars uzskata, ka nav nekādas nozīmes, cik daudz cilvēku piedalīsies vēlēšanās un kā nobalsos. "Nekādu priekšvēlēšanu debašu šeit nav bijis, bet pastāvošās politiskās elites iespējamos konkurentus uz vēlēšanām nepielaida. Komunistisko partiju vienkārši nereģistrēja, bet viens no separātistu līderiem Pāvels Gubarevs pēc uzbrukuma oktobra sākumā joprojām atrodas slimnīcā," viņš atzīmē.

"Uzreiz pēc Zaharčenko ierašanās iecirknī sāk ierasties "novērotāji". Kāds vīrietis no Itālijas viss dreb un priecājas, kad nonāk telpā. Vēl joprojām ar trīcošām rokām viņš sāka izdarīt kaut kādus pierakstus kladē ar melnu vāku, kuru atnesa sev līdzi," ar novērojumiem dalās Meikars.

"Pēc oficiālajiem DTR datiem, šeit atrodas ap 50 novērotājiem. Bez Krievijas, Dienvidosetijas un Serbijas šeit ir Itālijas, Austrijas, Francijas, Bulgārijas un vairāku citu Eiropas Savienības valstu pārstāvji. Protams, neviens no viņiem nepārstāv nevienu no uzticamām novērotāju misijām vai starptautisku organizāciju. Sestdien divi viltus novērotāji sniedza žurnālistiem preses konferenci, un kāds nepazīstamas un nelielas austriešu partijas pārstāvis Ēvalds Štandlers kritizēja EDSO. Viņš aicinājis tās vietā izveidot patieisi neitrālu novērotāju organizāciju, un pat izdomājis tai atbilstošu nosaukumu – EDSA," par redzēto stāsta Meikars.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!