Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass Eiropas Parlamenta (EP) 2018. gada pirmajā plenārsesijā Strasbūrā simboliski noslēdza savas valsts prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, izceļot Igaunijas paveikto un nododot stafeti Bulgārijai.
"Es pirms pus gada apsolīju, ka pirmā Igaunijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē strādās, lai Eiropā tiktus saklausīts ikviens pilsonis," uzrunā teica Ratass, "ceru, ka mēs sasniegsim situāciju, kad visi Eiropā varēs iegūt no Eiropas atjaunotnes. Tas sākas ar atvērtu un uz inovācijām balstītu ekonomiku, kas atbalsta konkurētspēju, darbaspēku un uzņēmumus."
Igaunijas premjers uzsvēra, ka "vējš atkal pūš Eiropas burās", tomēr jāturpina strādāt pie nākamā daudzgadu finanšu plāna, jārisina drošības un migrācijas uzdevumi, jāpilnveido vienotais tirgus, īpašu uzmanību pievēršot digitālajam tirgum.
Tieši digitalizācija, kurā Igaunija tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām un inovatīvākajām valstīm pasaulē, uzsvērta kā viena no jomām, kurā Igaunija prezidentūras laikā paveikuši visvairāk. "Digitāla Eiropa tagad ir mērķis visai Eiropai, mēs panācām sapratni ar Eiropas valstu vadītājiem par digitālās dimensijas nozīmi. Eiropas Savienībai jāatgūst vadošā loma digitālajā jomā pasaulē," uzsvēra Ratass.
Arī drošības jomā, kura bija viena no Igaunijas prezidentūras prioritātēm, vienlaikus ar militārās savienības izveides atbalstu, igauņi uzsvaru lika uz digitālo dimensiju. Latvijas kaimiņvalsts septembrī rīkoja pirmās visu ES aizsardzības ministru kiberdrošības mācības, lai pārbaudītu viņu gatavību reaģēt pēkšņa kiberuzbrukuma gadījumā.
Tāpat igauņu prezidentūras laikā stiprināta sadarbība ar kaimiņvalstīm. "Esmu gandarīts, ka Austrumpartnerības un Āfrikas valstu samiti bija veiksmīgi. Cerams, Bulgārija turpinās šo darbu, paātrinot paplašināšanas procesu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm," teica Igaunijas premjers.
Igaunija, kas bija ES prezidējošā valsts no pagājušā gada jūlija līdz decembrim, par savas prezidentūras prioritātēm izvirzīja ES digitālā tirgus veidošanu, Eiropas drošības stiprināšanu, kā arī konkurētspējas un izaugsmes veicināšanu. Tāpat šajā laikā ES turpinājās darbs pie migrācijas politikas veidošanas, tostarp Dublinas regulas, kā arī notika Austrumu partnerības samits, atkārtoti uzsverot Eiropas vēlmi stiprināt sadarbību ar tās austrumu kaimiņiem.
Ar 1. janvāri prezidējošās valsts pienākumus rotācijas kārtībā pārņēma Bulgārija. Tās prezidentūras moto ir "Vienoti mēs esam stipri", un starp citām prioritātēm tā jau uzvērusi koncentrēšanos uz ES migrācijas politikas reformām un Rietumbalkānu tuvināšanu blokam. Bulgārija gatavojas palielināt iespējas Rietumbalkānu valstu uzņemšanai ES, un 17. maijā Sofijā notiks Balkānu valstu samits.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
