Amerikas Savienotās Valstis izprot Lietuvas noteiktos iebraukšanas aizliegumus Krievijas propagandistiem, lai gan pati Vašingtona tādus aizliegumus nepraktizē, intervijā ziņu aģentūrai BNS sacījis ASV Valsts departamenta sankciju politikas koordinators Daniels Frīds.
Pēc viņa teiktā, padomju okupācijas laika pieredze attaisno šādus Lietuvas valdības lēmumus.
"Saprotu, kāpēc Lietuva tā rīkojas. Lietuvas vēsture ir citāda. Atceros, kā tas izskatījās, kad Lietuva bija Padomju Savienības sastāvā. Lietuvai bija jācīnās par savu brīvību, un atmiņas par to ir dzīvas. Tādēļ es, būdams amerikānis, varu saprast, kādēļ Lietuvas valdība rīkojas mazliet citādi nekā mēs," uzsvēris diplomāts.
Jau ziņots, ka pirms divām nedēļām Lietuvā tika liegta iebraukšana Krievijas dziedātājam Oļegam Gazmanovam, kurš atbalsta Kremļa politiku un savās dziesmās glorificē Padomju Savienību. Reaģējot uz viņam noteikto aizliegumu, Maskava pauda sašutumu un paziņoja, ka šis jautājums tikšot iekļauts Krievijas un Lietuvas divpusējo attiecību darba kārtībā. 2014. gadā Gazmanovu nevēlamo personu sarakstā iekļāva arī Latvija, norādot, ka dziedātājs ar vārdiem un darbiem ir "kaitējis Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai".
Kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu un sāka atbalstīt prokremliskos kaujiniekus Austrumukrainā, Lietuvas institūcijas paziņoja, ka pastiprinās cīņu pret Krievijas propagandu.
Kā norāda Lietuvas izlūkdienesti, Maskava lielu uzmanību pievērš krievvalodīgās informācijas telpas kontrolei. Gandrīz trešā daļa Lietuvas iedzīvotāju ikdienā mediju informāciju gūst no Krievijas kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Lietuva uzskata, ka Krievijas mediji aktīvi uzkurina neuzticēšanos Lietuvas, NATO un Eiropas Savienības (ES) politikai, valsts iestādēm, cenšas noniecināt Lietuvas neatkarības atjaunošanas nozīmi un modināt nostalģiju pēc padomju laikiem.
Vēršoties pret šādu propagandu, Lietuvas institūcijas uz laiku tika aizliegušas četru Krievijas televīzijas kanālu, tai skaitā "NTV Mir Lithuania" un "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) translācijas un iekļāvušas Lietuvai nevēlamo personu sarakstā Krievijas žurnālistus.
Pērn Lietuvā netika ielaista Krievijas laikraksta "Komsomoļskaja pravda" žurnāliste Gaļina Sapožņikova, bet 2016. gada martā minētajā sarakstā iekļauts Krievijas valsts televīzijas "Rossija 24" žurnālists Pāvels Zarubins un viņa filmēšanas grupa.
"Melnajā sarakstā" Lietuva iekļāvusi arī virkni Krievijas sabiedrisko un kultūras darbinieku, bet šis saraksts nav publiskots un precīzs tajā iekļauto cilvēku skaits nav zināms.
Šie Lietuvas soļi gan saņēmuši arī kritiku, kas balstīta uz apgalvojumiem, ka pret Maskavas propagandu nevarot cīnīties ar aizliegumiem vai cenzūru, jo tas var nonākt pretrunā ar Rietumos pastāvošo izpratni par vārda brīvību. Izteikti arī aicinājumi vairāk uzmanības veltīt mediju kvalitātes uzlabošanai un veidot alternatīvas Kremļa kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Aizliegumu pretinieki apgalvo, ka Krievijas propaganda Lietuvā nav efektīva, jo valsts sabiedrība ir prorietumnieciska, savukārt aizliegumiem varot būt pretējs efekts, tie varot vājināt uzticēšanos valstij.
Taču Lietuvas institūcijas uzsver, ka žurnālistika nereti tiek izmantota vienīgi par aizsegu Krievijas izlūkdienestu darbībai.
"Es saprotu Lietuvas argumentus. Saprotu, ko viņi mēģina darīt. Iedomājieties - ja es lietuviešiem teiktu: jums tā nevajadzētu darīt. Viņi varētu man atbildēt: Ak tā? Jums vajadzētu pašam 20 minūtes paskatīties, ko šis cilvēks runā, un tad teikt, ka tas bija aplami", spriedis Frīds.
Pēc Krievijas intervences Ukrainā virkne Krievijas pilsoņu tika pasludināti par nevēlamiem arī visā Eiropas Savienībā. Briseles "melnajā sarakstā" tika iekļauts arī Krievijas dziedātājs Josifs Kobzons un žurnālists Dmitrijs Kiseļovs.
ASV savos sankciju sarakstos iekļāvusi politiķus un uzņēmējus, kas tieši vai netieši iesaistīti Krievijas agresijā pret Ukrainu, kā arī kādreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma amatpersonas, bet mediju un kultūras jomas pārstāvju tajos nav. Kā norādījis Frīds, Vašingtona šādiem darboņiem nenosaka sankcijas, ņemot vērā valsts konstitūcijā ietverto respektu pret vārda brīvību.
"Dažā ziņā mēs esam ļoti kareivīgi, bet ASV Konstitūcijas pirmais labojums [par vārda brīvību] ir ļoti stiprs, tas dziļi ieaudzis mūsu kultūrā, mūsu politiskajā DNS. Turklāt propagandu raksturot tiešām ir grūti," izteicies Frīds.
ASV diplomāts, kas trešdien bija ieradies Viļņā, ar Lietuvas Seima deputātiem, prezidenta biroja un valdības pārstāvjiem pārsprieda ES un ASV sankcijas pret Krieviju.
Viņš atzinīgi vērtēja Lietuvas aktīvo nostāju jautājumā par sankciju atstāšanu spēkā.
"Mums jākonsultējas ne tikai ar lielvalstīm - Franciju, Vāciju, Lielbritāniju, Poliju vai Itāliju, bet arī ar visām Eiropas valstīm," izteicās Frīds. "Lietuvas viedokli es vērtēju nopietni. Neielaidīšos detaļās, bet no draugiem Lietuvā izdzirdēju labas idejas un saprātīgus priekšlikumus, ko paturēšu prātā," viņš piebilda.
Frīds paudis pārliecību, ka sankcijas pret Krieviju jāturpina un to ietekme ar laiku pastiprināsies.
"Neesam sasnieguši gribēto. Vērojām ierobežotu situācijas stabilizāciju, bet runāt par progresu būtu sarežģīti, jo separātisti joprojām nogalina Ukrainas karavīrus un Eiropas drošības un sadarbības organizācijas novērotāji apliecina, ka lielākajā daļā pamiera pārkāpumu vainojami Krievijas [atbalstītie] separātisti," viņš atzinis.