Viņš skaidroja, ka nākamās EP vēlēšanas ir tās, kurās Lielbritānijas deputātu kandidāti vairs nestartēs, tādēļ nākamais EP sastāvs būs bez šīs valsts deputātiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka ir zināmas bažas gan par populisma vilni, gan arī par dažāda veida eiroskeptiskiem un dažādiem radikāliem spēkiem, tādēļ būs svarīgi EP nodrošināt pietiekami spēcīgu proeiropeisko spēku pārstāvniecību.

"EP ievēlētajiem spēkiem būs jāspēj savā starpā sadarboties. Mēs Eiropas Tautas partijā (ETP) strādājam, lai mēs arī nākamajā sasaukumā būtu vadošais spēks Eiropā," piebilda EK viceprezidents, norādot, ka par personīgajiem plāniem pēc šī EK sasaukuma beigām vēl esot pāragri domāt.

Dombrovskis vērsa uzmanību, ka šim EK sasaukumam vēl ir jāstrādā vairāk nekā gadu, tādēļ vēl ir laiks jautājumus par savu nākotni lemt, taā skaitā to, vai kandidēt uz EK prezidenta amatu. Lūgts komentēt citus līdz šim pieteiktos kandidātus uz EK prezidenta amatu, piemēram, ETP frakcijas priekšsēdētāju Manfrēdu Vēberu, Dombrovskis norādīja, ka šo politiķi pazīst jau daudzus gadus.

"Viņš ir labs un zinošs kolēģis, kas aktīvi iestājas par Eiropai svarīgiem jautājumiem un ir konstruktīvs un sadarbībai atvērts. Tas ir svarīgi, jo ļoti bieži ir jāsabalansē dažādas intereses," teica politiķis, piebilstot, ka pašlaik notiek arī diskusijas par "spitzenkandidat" procesu.

"Ir Eiropas politiskās partijas, kas šo procesu apšauba, piemēram, no liberāļu politiskās grupas, un arī Francijas prezidents Emanuels Makrons ir izteicies šajā jautājumā. Līdz ar to pašreiz situācija ir tāda, ka vienlaicīgi notiek gan kandidātu izvirzīšana, gan diskusija par pašu procesu," skaidroja EK viceprezidents.

Pašlaik savu kandidatūru EK prezidenta amatam pieteikuši ETP frakcijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers un EK viceprezidents enerģētikas jautājumos Marošs Šefčovičs. Paredzams, ka savu kandidatūru pieteiks arī EK viceprezidents Franss Timmermanss.

Vēbera nopietnākie konkurenti cīņā par EK prezidenta amatu no ETP varētu būt "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Bernjē un bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs.

Saskaņā ar tā dēvēto vadošo kandidātu sistēmu vislielākās izredzes ieņemt EK prezidenta amatu ir tās frakcijas kandidātam, kas EP vēlēšanās iegūs visvairāk balsu. Tomēr viņam jāspēj panākt arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu atbalstu.

Pēc EP vēlēšanām nākamā gada 26.maijā Eiropadomei jūnijā būs jāpieņem lēmums par nākamo EK prezidentu, bet viņi var arī neņemt vērā EP viedokli un nominēt kādu, kas nav izraudzīts par vadošo kandidātu. Taču tādā gadījumā EP jaunais sasaukums, kas sapulcēsies septembrī, var noraidīt šo kandidātu.

Galīgais lēmums par nākamo EK prezidentu jāpieņem EP.