Kad ANO sistēmu paralizē nesamierināmas domstarpības Drošības padomes pastāvīgo dalībvalstu starpā, tā nav Apvienoto Nāciju vaina, svētdien 12. Lennarta Meri konferencē Tallinā paziņojis Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers.
"Tāpat mēs nevaram vainot ANO, kad dalībvalstis nespēj sniegt ANO līdzekļus, lai īstenotu mandātu," sacīja Miksers, piedaloties paneļdiskusijā par to, vai ANO joprojām spēj kalpot savam mērķim.
Ministrs arī norādīja, ka starptautiskās tiesības nepieļauj veto tiesību atņemšanu Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm. Taču iespējama iniciatīva atteikties no veto tiesībām brīvprātīgi gadījumos, kad notiek masu zvērības pret mierīgajiem iedzīvotājiem.
Ministrs uzsvēra, ka ir viegli kritizēt ANO, bet bez tās pasaule būtu nožēlojama vieta.
Viņš norādīja, ka ANO nav viena tik spēcīga kopsaucēja kā NATO vai Eiropas Savienībai (ES), un šī organizācija tika radīta ļoti specifiskā vēstures mirklī ar nolūku, lai tā būtu grūti reformējama.
"Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu mēģināt un reformēt to. Tas ir nepieciešamas, bet iespējams tikai evolūcijas ceļā. Mums joprojām jācenšas padarīt ANO efektīvāku," sacīja Miksers, piebilstot, ka vairākas izmaiņas, kas jau ir veiktas ANO, pierāda, ka reformas ir iespējamas. Kā piemēru viņš minēja izmaiņas procesā, kā tiek izraudzīts ģenerālsekretārs.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida norādīja, ka ANO ir dārga organizācija visiem, kuri tic daudzpusīgumam.
Savukārt Francijas Senāta locekle Natālija Gulē pauda šaubas, vai reformas ANO maz ir iespējamas.
Viņa norādīja ANO ir jāreformē, bet šis uzdevums ir tik grūts, kas tas ir praktiski neiespējams.
"Padomāsim par ANO un ANO Drošības padomes efektivitāti. Mums ir jāmaina institūcija. Mēs mēģinām reformēt, bet mums nekad neizdodas. Institūcijas ir smagas un mēs padarām tās smagākas, pievienojot jaunus uzdevumus," sacīja Gulē.
Kā iespējamo risinājumu viņa piedāvāja vēršanos pie reģionālām organizācijām, jo tās ir tuvākas sabiedrībai.
"Mums ir daudz reģionālo struktūru, kas var būt ļoti noderīgas, kad sadarbojas ar ANO," viņa piebilda.
Vienlaikus Gulē uzsvēra, ka ANO nevar vainot par to, ko valstis nedara.
"ANO ir valsts atspulgs," viņa piebilda.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjērs pauda pārliecību, ka ANO lielākā problēma ir pāreja no agrīnās brīdināšanas uz agrīno rīcību. Viņaprāt, šeit galvenais šķērslis ir valstis, kas nevēlas deleģēt, bet vēlas kontrolēt.
"Atbilde uz šo problēmu ir spēcīga vadība starptautiskās organizācijās, iekšējās pārvaldes stiprināšana, līderu iesaistīšana un spēcīgākas reģionālās organizācijas," sacīja Zanjērs, piebilsto, ka ANO būtu vairāk jāsadarbojas arī ar pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem un citiem spēlētājiem, kam ir ietekme.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Espens Bārts Eide savukārt pauda viedokli, ka Apvienotās Nācijas lielā mērā darbojušās sekmīgi, jo jauni pasaules kari nav notikuši.
