Ukrainas Iekšlietu ministrijas spēki ir ielenkuši prokrievisko separātistu ieņemtās valsts iestāžu ēkas austrumu pilsētās Doņeckā un Luhanskā, un ir gatavi reaģēt konflikta eskalācijas gadījumā, atsaucoties uz prezidenta administrācijas vadītāja paziņojumu, vēsta "Korrespondent.net".
"Uz šodienu jau divas diennaktis ir sagrābta Drošības dienesta ēka Luhanskā, to ir nobloķējuši speciālo uzdevumu un Iekšlietu ministrijas spēki. Doņeckā ir sagrābta apgabala administrācija, ko arī ir bloķējušas specvienības un milicija," par situāciju ziņo Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Pašinskis.
"Ja mēs neatradīsim tos vārdus, kas atļaus noregulēt situāciju mierīgā ceļā, tad likuma par cīņu pret terorismu un citu normatīvo aktu ietvaros šo problēmu risināsim iesaistīto tiesībsargājošo iestāžu kompetences līmenī," skaidro Pašinskis.
Tikmēr prezidenta administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Senčenko aicina separātistus nolikt ieročus, pretējā gadījumā drošībnieki atklāšot uguni. "Ja viņi nenodos ieročus, tad specvienības saņems pavēli šaut," brīdina Senčenko.
Doņeckas mērs pirms tam paziņoja, ka separātisti ir nodevuši daļu sagrābto šaujamieroču.
Prezidenta administrācijas vadītājs iepriekš paziņoja, ka trūkst pierādījumu medijos izskanējušajai versijai, ka separātistus Doņeckas austrumos finansē oligarhs Rinats Ahmetovs.
Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.
Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.
Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.
Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku.
Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
