Svētdien apritēja 45 gadi, kopš Kolas pussalā, Krievijā, tika uzsākts darbs pie pasaulē dziļākā cauruma - Kolas superdziļā urbuma - veidošanas. Izmantojot vienu pamata urbumu, kurš dziļākos slāņos sadalās sīkāk, kopumā tika veikti vairāki urbumi, no kuriem dziļākais SG-3 sasniedza līdz šim nepārspētu 12 262 metru dziļuma atzīmi.

Tiesa, 2008. gadā Kolas superdziļais urbums zaudēja garākā urbuma titulu, kad Katarā naftas ieguves vajadzībām tika izurbts 12 289 metrus dziļš caurums. Savukārt 2011. gadā Sahlīnā tapa 12 345 metrus garš urbums. Tomēr tie abi ir slīpi, ļaujot padomju sasniegumam joprojām saglabāt dziļākā urbuma titulu.

Tiekšanās uz zemes dzīlēm nāca tikai pēc atomenerģijas iegūšanas, došanās kosmosā un dziļākās okeāna ieplakas izpētes. Paralēli kosmosa iekarošanas un bruņošanās sacīkstei ASV un PSRS starpā 60. gados aizsākās daudz nemanāmāka cīņa starp abu lielvaru zemes virskārtas urbējiem.

Rekordi ciparos un atklājumos

ASV savu lielāko urbšanas projektu "Mohole" okeānā pie Meksikas krastiem pārtrauca jau 1966. gadā līdzekļu trūkuma dēļ. Savukārt turpmākie ASV tapušie urbumi tapa pēc privātas iniciatīvas un tika izmantoti komerciāliem nolūkiem. Tikmēr PSRS kopš 1962. gada norisinājās sagatavošanās darbi, lai 1970. gada 24. maijā uzsāktu visu laiku lielākā urbšanas projekta realizāciju - bija nolemts sasniegt 15 000 metru dziļumu.
Foto: Arhīva foto

Jau 1979. gadā Padomju Savienība ieguva līdz tam dziļākā urbuma titulu, apsteidzot ASV esošā "Rodžera cauruma" 9 583 metru sasniegumu (tas bija tapis naftas lauku izpētes nolūkos 1974. gadā). Savukārt vēl pēc četriem gadiem - tika sasniegts 12 kilometru dziļums, un urbšana uz laiku pārtraukta, lai zinātnieki varētu apkopot jau savāktos rezultātus.

Lai gan palikuši ēnā, zinātnes atklājumi tika uzskatīti par ne mazāk svarīgiem ieguvumiem par sasniegto dziļuma rekordu. Lai strādātu pie šī Eiropas kontinentālās plātnes urbuma iegūtajiem rezultātiem, bija jāiztur stingra atlase. Bija arī vērts cīnīties par darbu šajā aukstajā reģionā - visi objektā strādājošie saņēma dzīvokli Maskavā, kā arī  mēnesī pelnīja tik, cik universitātes profesors nopelnīja gada laikā, raksta "English Russia".

Starp pārsteidzošākajiem atklājumiem bija fakts, ka dziļumā no trim līdz sešiem kilometriem granītu nenomainīja bazalta slānis, kā gadiem ilgi tika uzskatīts. Savukārt dziļi dzīlēs tika sastapts liels daudzums ūdeņraža, bet iežu spraugās pat daudzu kilometru dziļumā atrasts ūdens, kuru no pasaules ekosistēmas nodala pārāk biezais klints slānis. 
Foto: Arhīva foto

Tāpat tika atklātas 24 mikroskopiskas baktēriju sugas (atsevišķos informācijas avotos minēts, ka to vietā atrastas vienšūņu fosilijas).

Urbuma vajadzībām tika izveidotas arī jaunas, uz urbja uzstādāmas
mērierīces, kuras spēja veikt mērījumus lielajā dziļumā, jo vairāki ieži
virszemē pēc lielās spiediena maiņas saira.

Tehnoloģiskas un finansiālas problēmas

Pēc papildus 66 metru izurbšanas 1984. gadā projekts draudēja apstāties, jo pēkšņi nolūza 5 kilometru garš urbja apakšējais posms. Šī iemesla dēļ urbšana bija jāatsāk no jauna 7000 metru dziļumā, apejot līdz tam jau izurbto.

Kolas superdziļā urbuma esošais rekords tika sasniegts jau 1989. gadā, kā arī noteikts, ka pašā sākumā plānotais 15 kilometru dziļums tiks sasniegts 1993. gadā. 
Foto: Arhīva foto

Projekts gan iestrēga inženiertehnisku iemeslu dēļ - zinātnieki nespēja atrisināt lielā pazemē esošā karstuma problēmu. Paredzēto 100 grādu pēc celsija vietā urbumā šajā dziļumā bija aptuveni 180 grādi, bet 15 000 metru dziļumā pēc zinātnieku aplēsēm tādā gadījumā bija jābūt 300 grādu karstumam, kādā esošie urbji nespētu darboties.

Nepieciešamo tehnoloģiju izstrādei, kas būtu nepieciešama urbšanas turpināšanai, politisko pārmaiņu laikā nepietika naudas. Pēc dažu gadu nīkuļošanas 1992. gadā urbšanu pārtrauca.

Pavisam objekts slēgts 2005. gadā, bet 2008. aizvākti visi instrumenti un nojaukts galvenais kompleksa tornis. Savukārt pats urbums noslēgts ar metāla vāku (attēlā). Tikmēr iegūtie iežu paraugi došot zinātniekiem darbu vēl vairākus gadu desmitus.

'Elles caurums' palīdz radīt mītus

Lielais cauruma dziļums un projekta "pēkšņā" pārtraukšana, nesasniedzot nosprausto mērķi, veicinājušas arī zinātniskās fantastikas fanātiķu spekulācijas par "patieso iemeslu" Kolas urbuma pamešanai. Daudzi ir pārliecināti, ka, zinātniekiem sasniedzot visu laiku lielāko dziļumu, ir izdevies pietuvoties ellei.

Jau daudzus gadus internetā ir populārs arī nezināma autora veidots skaņas ieraksts "no elles cauruma", kurā esot dzirdams zinātnieku lielajā dziļumā uztvertais troksnis, kurš pēc fantastikas un sazvērestības cienītāju domām esot patiesais iemesls darba pārtraukšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!