Foto: AP/Scanpix

ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) bijušais līgumdarbinieks Edvards Snoudens ar reisu no Honkongas 23.jūnijā ieradās Maskavā, taču kopš tā laika publikai viņš nav rādījies, un gan viņa situācija, gan nolūki joprojām ir neskaidri.

Tiek uzskatīts, ka Snoudens joprojām uzturas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā, jo nonācis juridiskā strupceļā, ko izraisījusi viņa ASV pases anulēšana.

Zemāk sniedzam ieskatu dažos ar "Snoudena lietu" saistītos jautājumos.

Kāpēc Snoudens pameta Honkongu?

Tiek uzskatīts, ka Snoudenu doties prom pārliecinājusi Honkongas valdība, cenšoties izvairīties no pārliekas attiecību saasināšanās ar Vašingtonu. Snoudens acīmredzot baidījās, ka gadījumā, ja viņš paliks Honkongā, varasiestādes viņu varētu aizturēt, kamēr turpināties juridiskā stīvēšanās par bijušā spiega izdošanu ASV.

Vietējās Likumdošanas padomes loceklis Alberts Ho Snoudena vārdā vērsās pie varasiestādēm ar jautājumu, vai viņš var palikt brīvībā, kamēr notiek lietas izskatīšana, vai arī doties prom no Honkongas, taču amatpersonu atbildi tā arī nesaņēma. Tomēr kāds starpnieks, kas apgalvoja, ka pārstāv valdību, esot pavēstījis, ka Snoudena aizbraukšanai neesot šķēršļu un viņam to arī vajadzētu darīt.

Kāpēc uz Krieviju?

Krievijas prezidents Vladimirs Putins labprāt uzdodas par pretsvaru Vašingtonai, kuru Maskava apsūdz centienos ieņemt dominējošo lomu pasaules politikā. Kad Snoudens joprojām atradās Honkongā, Putina pārstāvis izteicās, ka Krievija varētu apsvērt iespēju viņam piešķirt patvērumu, ja tāds tikšot lūgts.

Snoudens, iespējams, uzskatīja, ka Krievija varētu kļūt viņam par drošības ostu un Maskava nekādos apstākļos viņu neizdos ASV. Līdz šim Putins zināmā mērā bijušās spiega cerības attaisnojis, kategoriski noraidot Vašingtonas izteiktās ekstradīcijas prasības.

Tomēr lūgumu sniegt politisko patvērumu Snoudens pats ir atsaucis, jo Kremlis ļāvis nepārprotami noprast, ka uz patvērumu amerikānis var cerēt tikai tad, ja pārtrauks ASV noslēpumu izpaušanu.

Kur Snoudens atrodas patlaban?

Putins paziņojis, ka Snoudens joprojām atrodas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā un nav šķērsojis Krievijas robežu. To atkārto arī citas krievu amatpersonas. Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea aģentūrai AP apliecinājis, ka viņš Snodenu Maskavā redzējis. Lidostu ir aplenkuši žurnālistu pūļi, tostarp arī viesnīcu, kam viens spārns atvēlēts tranzīta pasažieriem, taču neviens no tiem kopš Snodena ierašanās brīža bijušo spiegu nav redzējis, nedz arī ar viņu runājis. Nav pieejama arī neviena Maskavā uzņemta Snoudena fotogrāfija.

Daži eksperti drošības jautājumos izteikušies, ka Snoudens šobrīd varētu atrasties Krievijas izlūkdienestu rokās, jo tie labprāt uzzinātu amerikāņa rīcībā esošos noslēpumus. Tomēr Putins kategoriski noliedzis, ka krievu izlūkdienestu pārstāvji būtu jebkad tikušies ar Snoudenu.

Kādas ir Snoudena attiecības ar "WikiLeaks"?

Lai informētu pasauli par NSA grandiozo izspiegošanas programmu, Snoudens nevērsās pie "Wikileaks", kas pazīstama ar pasaules vareno noslēpumu nodošanu atklātībai. Bijušais spiegs norādījis, ka vēlas sadarboties ar žurnālistiem, kuru vērtējumam viņš varot uzticēt to, ko no viņa sniegtās informācijas publiskot.

Taču nepagāja ilgs laiks, kamēr "Wikileaks" Snodenu "adoptēja" un piedāvāja viņam atbalstu, uzņemoties dumpīgas ceļojumu aģentūras lomu. Tomēr "Wikileaks" pretenzijas uz Snoudena neoficiālā pārstāvja vietu ne visi uzņem labvēlīgi, tostarp paša bijušā spiega tēvs, kurš uzskata, ka Džūljena Asanža rokaspuiši viņa dēlam, iespējams, dod ne tos labākos padomus.

Kas patlaban ir kopā ar Snoudenu? 

"Wikileaks" apgalvo, ka kopā ar Snoudenu šobrīd esot organizācijas juriskonsulte Sāra Harisone, kas "viņu pavada visu laiku". Svētdien "Wikileaks" paziņoja, ka Harisone esot nodevusi Snoudena patvēruma pieprasījumus 21 valstij, tostarp Krievijas konsulātam Šeremetjevas lidostā.

Kā Snoudens iestrēga? 

Sākotnēji "Wikileaks" apgalvoja, ka Snoudens atrodas ceļā uz Ekvadoru, kurai viņš lūdzis politisko patvērumu. Bijušais spiegs patiesi nākamajā dienā pēc ierašanās Maskavā reģistrējās uz vienu no krievu lidsabiedrības "Aeroflot" reisiem uz Kubu, kas, kā tika uzskatīts, bija starpposms lidojumam uz Ekvadoru. Taču viņa vieta lidmašīnā tā arī palika tukša.

Tikmēr ASV anulējušas Snoudena pasi, un tādējādi viņš nevar likumīgi šķērsot Krievijas robežu, nedz arī iekļūt kādā lidmašīnā. Tas arī varētu būt par iemeslu Snoudena sākotnējās ieceres mainīšanai.

Iespējams, ka bijušais spiegs arī baidās, ka amerikāņi varētu lidmašīnu pārtvert, kamēr tā atrodas ASV gaisa telpā. Taču iespējams, ka viņš tā arī nespēj izšķirties par savu galamērķi.

Kas Snoudenam varētu piedāvāt patvērumu? 

Putins pirmdien paziņoja, ka Snoudens var palikt Krievijā ar nosacījumu, ka viņš pārtrauc publiskot ASV noslēpumus. Kremļa pārstāvis vēlāk pavēstīja, ka Snoudens šo noteikumu dēļ esot atsaucis savu patvēruma pieprasījumu.

Tikmēr Ekvadora, kas pirms gada piešķīra politisko patvērumu "Wikileaks" dibinātājam Asanžam, līdz šim visai pretrunīgi izteikusies par iespēju izmitināt arī Snoudenu.

Tajā pašā laikā par iespējamo patvēruma sniedzēju tiek uzskatīta Bolīvija, kuras prezidents šonedēļ apmeklēja gāzes eksportētāju samitu Maskavā. Prezidenta Evo Moralesa lidmašīnai atceļā no Krievijas nācās izdarīt piespiedu nosēšanos Vīnē, jo virkne Eiropas valstu tai liedza izmantot savu gaisa telpu. Kā apgalvo pati Bolīvija, to izraisījušas aizdomas, ka Moralesa lidmašīnā atrodas Snoudens. Vienlaikus gan bolīviešu, gan austriešu amatpersonas uzstāj, ka bijušais spiegs tur nav bijis.

Otrs iespējamais patvēruma sniedzējs ir Venecuēla, kuras prezidents arī apmeklēja to pašu Maskavas enerģētikas samitu, pa ceļam trešdien iegriežoties arī Baltkrievijā.

Vai gaidāma jaunu noslēpumu atklāšana? 

Tas ir ļoti iespējams. Snoudens apgalvo, ka, strādājot par NSA sistēmanalītiķi, viņam bijusi iespēja iegūt plašu informācijas klāstu.

Tikmēr ASV amatpersonu vērtējumi par bijušā spiega rīcībā esošās informācijas apjomu ir pretrunīgi. Senāta Izlūkošanas komisijas priekšsēdētāja Diāna Feinšteina pavēstījusi, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju Snoudena rokās varētu atrasties aptuveni divi simti delikātu dokumentu.

Tikmēr Asanžs solījis jaunu noslēpumu nodošanu atklātībai, piebilstot, ka veikti pasākumi, lai neviens nevarētu bloķēt jaunu Snoudena rīcībā esošo NSA dokumentu publiskošanu.

Tajā pašā laikā britu laikraksta "The Guardian" žurnālists Glens Grīnvalds, kurš pirmais pasauli iepazīstināja ar Snoudena stāstu, uzskata, ka lietā iesaistītajiem medijiem jau esot viss bijušā spiega rīcībā esošais materiāls, kuru tas vēlējies publiskot. Tas, vai šie materiāli tiks publicēti un kad, ir atkarīgs no pašiem medijiem, norāda Grīnvalds.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!