Kopš Sīrijas pilsoņakara sākuma 2011. gada aprīlī līdz 2016. gada oktobrim Eiropas valstīs saņemts 884 461 sīriešu patvēruma meklētāja pieteikums, taču daudzi kara bēgļi pēc laika Eiropu izvēlas pamest, raksta Tuvo Austrumu medijs "Al Bawaba". Turklāt daļa to dara pa nelegāliem ceļiem.
Lai gan Eiropu pametušo sīriešu skaits joprojām ir salīdzinoši mazs, tomēr tam ir tendence aizvien pieaugt. Viens no galvenajiem iemesliem esot augošā eiropiešu neiecietība pret musulmaņiem.
Eiropas 2016. gada islamofobijas ziņojumā par situāciju 27 Eiropas valstīs teikts, ka "islamofobijas līmenis tādās nozarēs kā izglītība, nodarbinātība, mediji, politika, tiesu sistēma un internets aizvien aug". Tajā norādīts, ka netiešus un anonīmus uzbrukumus aizvien biežāk nomaina tieši un pat fiziski uzbrukumi.
47 gadus vecā Uma Faruka medijam atklājusi, ka Eiropā nonākusi tikai ar otro piegājienu, jo pirmā laiva no Turcijas uz Grieķiju apgāzusies, un migrantus izglābuši turku robežsargi. Lai gan viņa atzīta par bēgli Dānijā, pēc gada pavadīšanas šajā valstī viņa tomēr izvēlējusies pārcelties uz Turciju, jo jutusies vientuļa, nespējusi apgūt valodu un izprast kultūru, turklāt pietrūkusi ierastā saukšana uz lūgšanām, kā arī izjutusi neiecietību no apkārtējiem sava apģērba dēļ.
Vienotu datu par Eiropu pametušajiem nav, jo daudzi Eiropu izvēlas pamest nelegāli, izmantojot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus, piemēram, lai no Grieķijas pārceltos uz Turciju, ziņo "Al Bawaba". Viņi to izvēlas darīt šādi, jo baidās tikt nosūtīti uz kara joprojām plosīto Sīriju.
Kāds anonīms kontrabandists medijam apstiprinājis, ka audzis to Sīriešu skaits, kuri vēlas nokļūt Turcijā. Dienā vidēji viņš pa sauszemi pār robežu pārvedot ap desmit cilvēku. "Ceļš ir sarežģīts, bet neviens tevi neaiztur, jo grieķi vēlas tikt vaļā no migrantiem," viņš skaidrojis.
Vairums kontrabandista pakalpojuma izmantotāju gan nenākot no Skandināvijas un Vācijas, kas sākotnēji bija daudzu galvenais mērķis, bet atpakaļceļā visvairāk dodoties tie, kuri ilgu laiku pavadījuši bēgļu nometnēs pašā Grieķijā. Turklāt, nākot ziemai, apstākļi bēgļu nometnēs paliekot aizvien briesmīgāki, norādījis kontrabandists. Viņa pakalpojuma maksa svārstoties no 1500 līdz 2000 eiro par cilvēku.
Tikmēr daļa Eiropu pamet legāli, izmantojot Vācijas, Austrijas un Norvēģijas piedāvājumus saņemt finansiālu atbalstu par patvēruma pieteikuma atsaukšanu. Vācija, piemēram, piedāvājot vienreizēju 1200 eiro pabalstu.
Tā kā Sīrijā karadarbība joprojām nav beigusies, un valsts ir sadalīta dažādu spēku pārvaldītās teritorijās, tikai retais izvēlas atgriezties pilsoņkara plosītajā zemē. Tā vietā vairums Eiropu pametušo sīriešu devušies uz Turciju, bet citi uz Sudānu, Jordāniju un citām musulmaņu zemēm, kurās jau ir lielas sīriešu diasporas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
