Eiropas zinātnieku konstruētā zonde "Philae", kas trešdien veica kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas, ir nostabilizējusies, vēsta britu raidorganizācija BBC.
"Philae" iepriekš sūtītie dati liecināja, ka tai nācies veikt nosēšanos vismaz trīs reizes, jo tās harpūnas nav izšāvušās.
Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zinātnieki atklāja, ka zonde pēc pirmās piezemēšanās, iespējams, atlēkusi atpakaļ no komētas virsmas par vairākiem simtiem metru.
EKA tagad ir izdevies atjaunot radio sakarus ar zondi un saņemt tās sūtītos attēlus, kuros redzama zondes apakšējā daļa un komētas virsma.
Tomēr joprojām pastāv bažas par zondes stabilitāti ilgtermiņā, jo harpūnas, kurām vajadzēja iedurties komētas virsmā, nolaižoties tā arī neizšāvās.
Zonde "Rosetta" ar laboratoriju "Philae" tika palaista 2004.gadā, un satikšanās ar "67P/Čurjumova-Gerasimenko" komētu notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.
Pati 1,3 miljardus eiro vērtā misija tika apstiprināta 1993.gadā.
Zondes galvenais uzdevums ir ar tās desmit zinātniskajiem instrumentiem paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību.
Lai nokļūtu līdz komētai, "Rosetta" četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo "Rosetta" atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika "pamodināta". Kopumā "Rosetta" ceļā uz komētu nolidoja 6,5 miljardus kilometru.
Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus.
Plānots, ka "Philae" sešus mēnešus pētīs komētas uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, "Rosetta" kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.
2008.gadā "Rosetta", garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu "2867 Šteins".
1935. un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda "1933 OP=QP" precīzu orbītu un ieguva tiesības tam dot nosaukumu "1284 Latvia".
Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.
