Pie šādiem secinājumiem EK nonākusi pēc noturības testu programmas īstenošanas ES dalībvalstu kodolspēkstacijās.
Jau vēstīts, ka pēc kodolnegadījuma "Fukušima -1" AES 2011. gada martā ES vienojās veikt brīvprātīgus testus visās 143 kodolspēkstacijās tās teritorijā, pamatojoties uz kopīgiem kritērijiem.
Noturības testu mērķis ir no jauna izvērtēt, vai kodolspēkstacijām ir pietiekama noturība pret dabas katastrofu, cilvēka pieļauto kļūdu un ļaunprātīgas rīcības sekām.
Lai arī pārbaudes vēl nav pabeigtas, Komisija jau izdarījusi vairākus secinājumus un vērš uzmanību uz dažām politikas jomām, kurās ar kopīgiem standartiem varētu pastiprināt ES jauno kodoldrošības sistēmu.
Dalībvalstīm vajadzētu formulēt pārrobežu kodoldrošības riska pārvaldības plānus, lai labāk sagatavotos iespējamām kodolavārijām un koordinētu reaģēšanas pasākumus. Tāpat būtu jāpanāk arī Eiropas mēroga pieeja atbildības jomā. Kodolavārijās cietušajiem vajadzētu piešķirt vienādas kompensācijas neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts.
"Noturības testi ir būtisks posms mūsu centienos palielināt Eiropas kodolspēkstaciju drošību un drošumu. Mums ir pieņemami tikai augstākie tehniskie standarti. Lai gan ikvienai dalībvalstij ir tiesības izlemt, vai ražot kodolenerģiju vai ne, ir jābūt skaidrībai, ka iedzīvotāji nav apdraudēti un augstākie drošības standarti ne vien tiek prasīti, bet tiek arī ievēroti visā ES un aiz tās robežām, " norāda Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers
Testus veic visas 14 ES dalībvalstis, kurās ir kodolspēkstacijas (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Nīderlande, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija), un Lietuva, kurā pašlaik slēdz pēdējo tās kodolspēkstacijā darbojošos kodolenerģijas ražošanas bloku.
Tādas ES kaimiņvalstis kā Šveice un Ukraina arī aktīvi piedalās šajā pasākumā, savukārt citas kaimiņvalstis apstiprinājušas savu apņemšanos piedalīties.
Spēkstaciju operatoriem jāiesniedz galīgais ziņojums līdz 2011. 31. oktobrim, bet valstu iestādēm - līdz 2011. gada 31. decembrim. Valstu galīgos ziņojumus izskatīs citu dalībvalstu eksperti un ES Komisijas pārstāvis.Komisija iesniegs galīgos rezultātus Eiropas Padomei sanāksmē, kas paredzēta 2012. gada jūnijā.
Kā ziņots, Japānā 11.martā notika 9,0 balles spēcīga zemestrīce. Tās izraisītajā cunami tika nopietni bojāta "Fukušima-1″ reaktoru dzesēšanas sistēma. Bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas radīja arī radiācijas noplūdes. TEPCO atzinusi, ka pirmajā energoblokā kodoldegvielas stieņi ir pilnībā izkusuši un nogrimuši reaktorā iesūknētajā ūdenī, savukārt vēl divos reaktoros situācija ir neskaidra.
"Fukušima - 1" AES avārija lika evakuēt vairāk nekā 200 000 cilvēkus no 30 kilometru zonas ap staciju.
Pēc lielās zemestrīces reģistrēti vairāki desmiti pēcgrūdienu, no kuriem spēcīgākie pārsnieda sešas balles