EK viceprezidents Franss Tmmermanss trešdien brīdināja, ka Eiropas Savienība (ES) "neatteiksies no šī jautājuma", kamēr Polijas valdība nenovērsīs tiesu neatkarības apdraudējumu un citas problēmas, kas attiecas uz fundamentālajām politiskajām tiesībām.
"Es domāju, ka tā ir būtiska problēma likuma varai Polijā, un likuma vara ir pamats, uz kura ir veidota visa Eiropas būve," preses konferencē Briselē uzsvēra Timmermans.
"Mēs izjūtam spēcīgu, spēcīgu solidaritāti ar poļiem, kuri ir pelnījuši, tāpat kā visi eiropieši, lai viņu valstī būtu neatkarīga tiesu sistēma, pilnīga varas dalīšana," viņš piebilda.
Tmmermanss pavēstīja, ka Polijas valdība aicināta reaģēt uz jaunajām rekomendācijām divu mēnešu laikā, brīdinot, ka Brisele joprojām varētu ķerties pie sankcijām, ja Varšava noteiktajā termiņā neatrisinās konstatētās problēmas.
"Mēs neizslēdzam jebkādus pasākumus, pie kādiem varētu ķerties," uzsvēra komisārs, piebilstot, ka "tilts tiks šķērsots tad, kad līdz tam nonāksim".
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai Polijas jaunie likumi nav pretrunā ar ES tiesību normām.
Vislielāko Briseles satraukumu izraisīja grozījumi Konstitucionālā tribunāla darba reglamentā.
Tikmēr Polijas valdības pārstāvis kārtējo EK demaršu nosaucis par "nevajadzīgu", norādot, ka Varšava ir atrisinājusi visas problēmas ar Konstitucionālo tribunālu, jo pieņemts jauns likums, kas regulē tā darbu un trešdien amatā iecelts jaunais tribunāla priekšsēdētājs.
Jaunākie EK paziņojumi izskan brīdī, kad Polijā pēdējās dienās notiek protesti pret valdību, kurus izraisīja valdošās partijas iecere ierobežot žurnālistu piekļuvi parlamenta ēkai.
Kritiķi to uztvēra kā uzbrukumu preses brīvībai, bet valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), kas tagad no šīs ieceres atteikusies, to kategoriski noliedza.
Politiskā krīze pastiprinājās piektdien, kad opozīcijas deputāti nobloķēja Seima darbu valsts budžeta pieņemšanas laikā, jo viens no partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) deputātiem tika izslēgts no debatēm pēc tam, kad izteicās par plānotajiem ierobežojumiem žurnālistiem. Opozīcijas politiķi sadrūzmējās ap spīkera tribīni, bloķējot Seima darbu valsts budžeta pieņemšanā.
Polijas vadošās opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" līderis Gžegožs Shetina paziņojis, ka protestējošie deputāti paliks parlamenta plenārsēžu zālē līdz 11.janvārim, kad parlamentam paredzēts sanākt pēc svētku pārtraukuma.
PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis tikmēr paziņojis, ka protestējošo likumdevēju uzvedība ir "noziedzīga", aicinot viņus ievērot likuma varu.
Viņš gan arī atzina, ka vēlas izlīgumu ar opozīciju, un novēlēja tiem priecīgus svētkus.
"Mēs novērtējam opozīcijas viedokli, tā ir demokrātijas sāls," piebilda Kačiņskis.
Lai arī protesti ir bijuši lielākoties mierīgi, tomēr piedzīvotas arī atsevišķas sadursmes, tostarp daži protestētāji mēģinājuši bloķēt automašīnas, ar kurām pārvietojās valdošās partijas amatpersonas.
Varasiestādes tikmēr pastiprinājušas drošību pie parlamenta ēkas, uzslejot metāla žogus, lai norobežotu parlamentu no protestētājiem.
Parlamenta drošībai uz turieni nosūtīta arī militārā policija, ko iekšlietu ministra vietnieks Jaroslavs Zelinskis skaidroja ar nepieciešamību "nodrošināt valsts un tās institūciju darbu".
Militārās policijas klātbūtne gan radījusi nemieru protestētājos, kas bažījas, ka valdība varētu plānot ar spēku apspiest protestus.
Neraugoties uz protestiem, PiS joprojām ir salīdzinoši populāra tautā. Nesen veiktā sabiedriskās domas aptaujā atbalstu partijai pauda 36% respondentu.
Pētījumu centra CBOS veiktā aptauja liecina, ka divas lielākās opozīcijas partijas PO un "Modernā Polija" ("Nowoczesna.pl") atbalsta tikai attiecīgi 16% un 14% aptaujāto.
