Eiropas Komisija (EK) trešdien varētu izvirzīt Krievijas gāzes koncernam "Gazprom" oficiālas apsūdzības konkurences noteikumu pārkāpšanā Austrumeiropas tirgū, ziņu aģentūrai AFP pastāstījuši informēti avoti, kas norāda, ka šis jautājums jau iekļauts sēdes darba kārtībā.
Oficiālu izmeklēšanu pret "Gazprom", turot koncernu aizdomās par dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, EK Konkurences direktorāts sāka 2012.gada rudenī. Par negodīgu konkurenci koncernam var draudēt naudas sods līdz pat 10% apmērā no globālā apgrozījuma.
Šā gada februārī ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere izteicās, ka diezgan tuvā nākotnē ir gatava izvirzīt oficiālas apsūdzības.
Kā spriež "The Wall Street Journal", pēdējā gada laikā EK pret šo lietu izturējusies diezgan piesardzīgi, raizējoties, ka apsūdzības varētu vēl vairāk saasināt attiecības starp Briseli un Maskavu un apgrūtināt diplomātiska risinājuma meklēšanu situācijai Austrumukrainā. Izdevums atgādina, ka Krievijas koncerns ir lielākais ārējais gāzes piegādātājs Eiropas Savienībai, un tā īpatsvars ES gāzes importa tirgū ir aptuveni trešā daļa.
Kad Vestagere novembrī stājās amatā, viņa solīja, ka šai lietā nebalstīsies uz politiskiem apsvērumiem.
Izmeklēšanas sākumā EK norādīja, ka izskatīs trīs iespējamos pārkāpumus - iespējamu tirgu sadalīšanu, ierobežojot brīvu gāzes plūsmu starp ES dalībvalstīm, iespējamu gāzes piegāžu dažādošanas bremzēšanu un iespējamu negodīgu cenu uzspiešanu patērētājiem, gāzes cenu piesaistot naftas cenām.
Šī izmeklēšana izraisīja asu Krievijas prezidenta Vladimira Putina reakciju. Viņš izdeva dekrētu, kas aizliedza koncernam bez valdības atļaujas atklāt informāciju ārvalstu regulatoriem, bet ES izmeklētāji jau pirms tam tika veikuši negaidītas monopoldarbības uzraudzības pārbaudes "Gazprom" pārstāvniecībās vairākās ES valstīs, tostarp Latvijā.
Kā izteikušies informēti avoti, pirmajos divos punktos puses jau bija tuvu risinājumam, kad pērn, drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, sarunas pārtrūka. Trešajā punktā panākts daudz mazāks progress, daļēji tādēļ, ka citas gāzes kompānijas piekopušas līdzīgu cenu politiku, un eksperti izteikuši šaubas, vai komisija šai ziņā spēs izvirzīt apsūdzības pret Krievijas koncernu.
"Vedomosti" savukārt atgādina, ka 2013.gada beigās "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs izdevumam "Financial Times" sacījis, ka koncerns piedāvā mierizlīgumu un cer uz risinājumu jau triju četru mēnešu laikā. Pēc izdevuma ziņām, oficiālas apsūdzības esot bijušas gatavas jau tobrīd.
2014.gada februārī toreizējais ES konkurences komisārs Hoakins Almunija izteicās, ka vēl nav atrisināts jautājums par ekonomiski nepamatotiem cenu veidošanas principiem. Viņš norādīja, ka pastāv milzīga starpība cenās, ko "Gazprom" nosaka dažādiem klientiem Eiropā, proti, rietumvalstīm nereti nākas maksāt daudz mazāk nekā dažām Krievijas kaimiņvalstīm.
Tiesa gan, avots, kas atklājis, ka apsūdzību izvirzīšana gaidāma trešdienas sēdē, nav norādījis, vai būs runa par visām apsūdzību daļām, - pastāv iespēja, ka tiks runāts tikai par daļu no sākotnējām apsūdzībām, sašaurinot arī sākotnējo valstu loku, raksta "The Wall Street Journal".
