Pavasara eksperimenta būtība bijusi modelēt situāciju, kurā Krievija būtu atslēgta no pasaules tīmekļa. Tomēr, neraugoties uz maģistrālo kanālu virtuālu atslēgšanu, datplūsma uz ārzemēm turpinājusies, sacīja Semerikovs.
Eksperimenta gaitā "Roskomnadzor" nosūtījis lielo operatoru dispečeru punktiem rīkojumus bloķēt datplūsmu no vieniem vai citiem ārzemju maģistrālajiem kanāliem.
Lielie pakalpojumu sniedzēji varējuši īstenot bloķēšanu, izdarot atbilstošus iestatījumus viņu rīcībā esošajās datplūsmas pārvaldes sistēmās (DPI).
Tomēr datplūsma vienalga turpinājusies uz ārzemēm. Tiesa gan, konkrētus maršrutus noskaidrot nav izdevies.
Neveiksmes iemesls bijuši mazie tīmekļa pakalpojumu sniedzēji, kuru darbu valsts tikpat kā nekontrolē, uzskata Semerikovs.
No vienas puses, mājas tīmekļa pakalpojumu sniedzējiem nav DPI sistēmu, no otras, viņi izmanto satelītkanālus, kuru dēļ veidojas Krievijas un ārzemju interneta "saskare", kas atkal jau noved pie tā, ka kontroli nav iespējams īstenot.
Šādas situācijas rezultātā mazie tīmekļa pakalpojumu sniedzēji nebloķē vietnes, kuras "Roskomnadzor" iekļāvis "melnajā sarakstā", ielaiž savā ēterā ārvalstu kanālus, kuriem Krievijā nav izplatīšanas licenču, kā arī sekmē pirātisma attīstību un vienkārši kļūst par DDoS uzbrukumu īstenošanas avotu, norādīja Semerikovs.
Krievijā šobrīd ir aptuveni 11 000 tīmekļa pakalpojumu nodrošinātāju licenču.
Virknē reģionu tieši mazie uzņēmumi aizņem lielāko daļu tirgus. Piemēram, Čeļabinskā tie ir 62% no vietējās interneta piekļuves un 45% kabeļtelevīzijas jomā, norādīja Semerikovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
