NATO nepietiekami progresē un nespēj pasargāt Eiropas austrumu robežu no pieaugošās Krievijas agresijas, pētniecības centra "Atlantic Coucil" ("Atlantijas padome") ziņojumā, kurš tiks publiskots piektdien, brīdina aizsardzības eksperti. Par to ziņo laikraksts "Financial Times" (FT).

Militārajai aliansei nopietni pietrūkst progresa sevis stiprināšanā pieaugošajos draudu apstākļos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ziņojumā brīdina seši aizsardzības speciālisti, tostarp bijušais NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Šefers, bijušais britu Eiropas spēku komandiera vietnieks sers Ričards Širefs un bijušais Itālijas aizsardzības ministrs Džiampaolo di Paola.

Daudzas nozīmīgas NATO dalībvalstis joprojām cieš no hroniskas aizsardzības budžeta nepietiekamības un kritiskām nepilnībām savos bruņotajos spēkos, teikts ziņojumā. Piemēram, no 31 Vācijas armijas kaujas helikoptera "Tiger" tikai 10 ir lietošanas kārtībā, bet no 406 kājnieku kaujas mašīnām "Marder" derīgas ir 280, ziņojumā teikto izceļ FT.

Tikmēr citas dalībvalstis vienkārši nav darījušas pietiekami daudz, lai pārslēgtu savu aizsardzības pozīciju austrumu virzienā, brīdina pētnieki. Lielbritānijai liels izaicinājums varētu būt izvietot ticami kaujasspējīgu brigādi, nemaz nerunājot par divīziju, brīdina iepriekšējais britu sauszemes spēku komandieris sers Ričards Širefs.

Lai piedalītos kādos pagājušā gada NATO militārajos manevros, Lielbritānijai bija jāpārved tanki, kas tiek izmantoti mācībām Kanādas rietumos, jo apkopes iespējas un rezerves daļu pieejamība britu flotē ir šausmīga, raksturo Širefs.

Tas nav pirmais ekspertu ziņojums, kurā brīdināts par NATO nepietiekamajām spējām pretoties Krievijai.

Februāra sākumā ASV domnīca "RAND Corporation", analizējot kara spēļu rezultātus, secināja, ka NATO nespētu aizstāvēt visvairāk apdraudēto dalībvalstu teritorijas. Tallina un Rīga tiktu ieņemta 36 līdz 60 stundu laikā, lēsa speciālisti.

8. februārī domnīca "Eiropas Līderības tīkls" brīdināja, ka Krievija diez vai apturēs savu bruņošanos NATO tuvumā, tāpēc aliansei ir jāizvieto karavīri robežvalstīs, lai atturētu Maskavu no bīstamām darbībām.

Lai gan NATO ir ievērojami palielinājusi militāro mācību mērogus un skaitu, tā joprojām atpaliek no Krievijas, kura regulāri rīko negaidītās un ieplānotās mācības. NATO pēdējo gadu lielāko mācību "Noble Jump" galvenajā daļā pērn piedalījās 5000 karavīru, vēl 10 000 saistītās mācībās citās vietās un tika izmantoti 300 tanki.

Tikmēr Krievijas militārajos manevros "Centrs 2015" septembrī piedalījās 95 000 karavīru, 7000 tanku un artilērijas vienību, ilustrē FT.

Vēstīts, ka NATO aizsardzības ministri šomēnes vienojās par militārās klātbūtnes pastiprināšanu alianses austrumu flangā, lai no iespējamās agresijas atturētu Krieviju. Plāna detaļas un konkrēts izvietojamo karavīru un bruņojuma apmērs vēl nav zināms.

NATO joprojām pasaulē spēcīgāka militārā organizācija

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atgādina, ka dažādu militāro un starptautiskās politikas ekspertu vērtējumi par NATO gatavību aizsargāt austrumu flanga valstis nav nekas jauns, taču šādi pētījumi nav redzēti ne pirms Krievijas kara ar Gruziju, ne pirms Krimas okupācijas.

"Šādi pētījumi nav vienīgā un absolūtā patiesība", uzsvērts ministra paziņojumā.

"NATO vēl joprojām ir pasaulē spēcīgākā eksistējošā militārā organizācija, kura nu jau vairāk kā 60 gadus ir bijusi spējīga adaptēties un stāties pretim visdažādākajiem draudiem. NATO kā organizācijas spēks iepretim Krievijas militārajām spējām ir rēķināms kā desmit pret vienu. To apliecina gan ASV, gan citu lielo NATO valstu aizsardzības spējas," teikts paziņojumā.

"Gan ārpus Alianses, gan tās oficiālajās struktūrās notiek darbs un plašas diskusijas pie jautājuma, kā transformēt NATO un atbildēt jaunajiem izaicinājumiem, lai arī turpmāk garantētu visu dalībvalstu drošību ilgtermiņā. Par to arīdzan būs jālemj vasarā gaidāmajā NATO samitā Varšavā," turpina Bergmanis.

"Papildus nevajag aizmirst arī par Latvijas pašaizsardzības spējām, kuras tiek stiprinātas, lai Ukrainas scenāriji neatkārtotos," rezumēts portālam "Delfi" nosūtītajā paziņojumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!