Lietuvai ir lieliska iespēja tā sakaitināt Krieviju, lai tā no informatīviem uzbrukumiem pārietu aizsardzības pozīcijās, uzskata informatīvā kara speciālists Maikls Vollers.

Lietuva kā ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekle var iniciēt virkni rezolūciju par cilvēktiesībām Krievijā, tautu pašnoteikšanās tiesībām, ekoloģisko drošību un daudziem citiem jautājumiem, kas var satraukt Krieviju, profesors Vollers stāsta intervijā portālam "Delfi.lt".

Lai gan Krievijai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir veto tiesības, tai tik un tā būs jāaizstāvas un Maskavai neatliks laika uzbrukumiem Ukrainai, ASV un Lietuvai, viņš norāda.

"Lietuva ir ANO Drošības padomes locekle. Es nezinu visu, ko jūs darāt, bet man šķiet, ka tā ir ideāla pozīcija cīņai par citu tiesībām, ja zināms, ka Krievija uzliks veto. Bet tas ir brīnišķīgi! Ja ir zināms, ka Krievija uzliks veto, var iniciēt daudz rezolūciju. Katru reizi, kad Krievija izmantos veto, visi pievērsīs uzmanību tās noziegumiem," stāsta Vollers.

Viņš pamato, ka politiķi un diplomāti ir ļoti saniknoti, kad viņu valstis iztirzā starptautiskās sanāksmēs.

"Kad zini, ka Kremļa pārstāvjiem Drošības padomē ir veto tiesības, pirmais impulss ir neko neizvirzīt. Bet uz to var paskatīties arī no cita skatu punkta: var provocēt Krieviju izmantot veto pret visu, kas šķiet labs, saistīts ar cilvēktiesībām, drošību, pašnoteikšanās tiesībām. Piespiediet viņus aizstāvēties. Tā viņi zaudēs iniciatīvu, izskatīsies slikti, pasliktināsies viņu attiecības ar citām valstīm, bet jums tas neko nemaksās," uzskata profesors.

Eksperts skaidro, ka vislabāk iniciēt nevis pretkrieviskas rezolūcijas, bet skart tādas problēmas, kas interesēs daudzas valstis, piemēram, par Baikāla ezera ekoloģisko drošību.

"Burjati ir izveidojuši kustību, viņi grib saglabāt Baikālu, jo tur ir viņu mājas. Tas nozīmē, ka var izveidot rezolūciju arī burjatu valodā, vienkārši provokācijai. Un tā var ANO pacelt burjatu pašnoteikšanās jautājumu. To noteikti atbalstīs Mongolija, dažas citas Vidusāzijas valstis. Jūs zaudēsiet balsojumā, bet ne tas ir svarīgi. Svarīgi ir uzvarēt diplomātiskajās debatēs, likt pasaulei pievērst uzmanību," analizē profesors.

Galvenais mērķa sasniegšanai ir nepalikt vienatnē, norāda Vollers. Ir jāveido valstu koalīcijas. Piemēram, izskatot jautājumu par karēļu minoritāti Krievijā, nepieciešama Somijas palīdzība, bet Turcija un musulmaņu valstis, domājams, atbalstīs rezolūciju par Krimas tatāru stāvokli.

Tāpat profesors iesaka citādi reaģēt uz Krievijas agresiju Ukrainā un draudiem kaimiņiem. Rietumi var sākt apšaubīt Krievijas tiesības uz Kaļiņingradas apgabalu, kura statuss no starptautisko tiesību skatpunkta pēc Otrā pasaules kara ir palicis neskaidrs, atzīmē Vollers.

"Tagad ir īstais laiks domāt par Kaļiņingradas apgabala tiesisko statusu, kurš būtībā neeksistē. Vācieši atteicās no jebkādām pretenzijām, bet apgabala statuss nekad nav bijis noteikts. Un nav noteikts līdz pat šai dienai. Domāju, ka demokrātiskajām valstīm ir jāpaceļ šis jautājums," stāsta eksperts.

Vollers pasvītro, ka Krievijā, tāpat kā Padomju Savienībā, dzīvo daudz dažādu etnisku un valodu grupu pārstāvji, kuri ir jāatbalsta, lai vājinātu Kremli.

"Tieši tas mums ir jādara. Piemēram, karēļi sūdzas par intensīvu rusifikāciju. Mums ir jāatbalsta šie ļaudis. Līdzīga situācija ir ar Krimas tatāriem. Mums ir jānodrošina viņiem iespēja runāt, nostiprināt viņu pozīcijas, parādīt, ka viņu prasības par senču zemi ir likumīgas. Mums ir jāpalīdz burjatiem, jakutiem panākt suverenitāti vai pat neatkarību," klāsta speciālists.

Vollers uzskata, ka šādās kustībās, ka ir ļoti bīstamas Kremļa propagandai, piedalās arī krievi, kas nav apmierināti ar Maskavas politiku no reģioniem tikai ņemt, bet neko nedot.

Uz jautājumu, vai profesors nebaidās, ka viņa vārdus Krievijas presē pasniegs kā pierādījumu Vašingtonas plāniem destabilizēt Krieviju, Vollers atbild, ka tie ir centieni vājināt nevis Krieviju, bet gan čekistu varu, ko iemieso Vladimirs Putins.

"Pēc Aukstā kara beigām mēs atbalstījām Krievijas Federāciju, atbalstījām stipru Krieviju, kas balstīta uz tirgus ekonomiku un demokrātiskām vērtībām, nevis militāro varenību. Krievijas līderi nodeva šo ideju. Mēs sniedzām Krievijai ekonomisko palīdzību, bet sanāca tā, ka labumu no tā guva tādi cilvēki kā Putins. Amerikāņi un eiropieši atbalstīja Krievijas pāreju uz tirgus ekonomiku, bet tādi cilvēki kā Putins un viņa draugi zaga un radīja diktatūru. Protams, viņiem ir viegli pateikt, ka mēs gribam viņus vājināt. Bet mēs negribam vājināt Krieviju, mēs gribam vājināt čekistus, kuri valda Kremlī," stāsta Maikls Vollers.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!