Pašlaik tikai dalībvalstu tiesībsargājošās iestādes var izmeklēt un saukt pie atbildības par noziegumiem pret Eiropas Savienības (ES) budžetu – piemēram, krāpniecību vai liela mēroga pārrobežu PVN izkrāpšanu – , taču to pilnvaras beidzas pie valsts robežas. EP ceturtdien lemtais nozīmē, ka turpmāk tieš EPPO būs atbildīga par noziegumu pret ES budžetu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības.

EPPO, kā uzskata EP deputāti, izveide ļaus ātri apmainīties ar informāciju, koordinēt izmeklēšanu, iesaldēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kā arī īstenot pārrobežu aizturēšanu. Paredzēts, ka prokuratūra cieši sadarbosies ar Eiropas Tiesu sadarbības vienību (EUROJUST) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), papildinot to darbu un nodrošināt sekmīgāku līdzekļu atgūšanu.

"EPPO vienā Eiropas iestādē apvienos dalībvalstu prokuroru darbu, un tā mēs mazināsim problēmas, ko rada dalībvalstu nesaskaņotā rīcība, izmeklējot noziegumus pret ES budžetu. Cerams, ka EPPO pilnvaru spektru jau drīzā nākotnē varēs papildināt arī citi pārrobežu noziegumi, piemēram, terorismsm," pēc balsojuma sacīja EP ziņotāja Barbara Matera.

Paredzams, ka EPPO darbu sāks 2020. – 2021. gadā.

EPPO tiks izveidots, ciešākas sadarbības procedūras ietvaros sadarbojoties 20 dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Pārējās valstis – Zviedrija, Nīderlande, Malta, Ungārija, Polija, Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija – jebkurā brīdī var pievienoties sadarbībai.

5. jūlijā EP apstiprināja EPPO jurisdikcijā esošo noziegumu definīcijas. To sarakstu nākotnē varētu papildināt, piemēram, terorisms.

Ziņots, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) 19. aprīlī nosūtīja vēstuli EP, ES Padomei un Eiropas Komisijai (EK) ar paziņojumu par Latvijas gatavību piedalīties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidē.