Foto: Reuters/Scanpix

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien pārmetis Krievijai nosliekšanos Armēnijas pusē no jauna uzliesmojušajā konfliktā ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas dēļ.

Erdogans paziņoja, ka Maskava jaucas šajā lietā, līdzīgi kā Ukrainā un Sīrijā.

Prezidenta izteikumi, visticamāk, vēl vairāk saasinās spriedzi Turcijas un Krievijas attiecībās, kas jau tā nav labas, kopš Ankara novembrī notrieca Krievijas kara lidmašīnu netālu no Sīrijas robežas.

Erdogans arī pārmeta Armēnijai pamiera neievērošanu ar Azerbaidžānu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika.

Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Erdoganam tiek pārmesta situācijas saasināšana, paužot atbalstu Azerbaidžānai un paziņojot, ka tā "kādu dienu" atgūs kontroli pār Kalnu Karabahu.

"Krievija apgalvo, ka Turcija nostājas kāda pusē. Ja mēs raugāmies pēc kāda, kas ieņem puses, tā ir Krievija," paziņoja Erdogans, piebilstot, ka līdzīgi Krievija rīkojusies arī Ukrainā, Gruzijā un Sīrijā.

Sīrijas pilsoņkarā Krievijai tiek pārmesta prezidenta Bašara al Asada režīma atbalstīšana, ar uzlidojumiem vairāk vēršoties pret Sīrijas opozīcijas spēkiem, nevis teroristu organizāciju "Daesh" ("Islāma valsts").

"Jūs apgalvojat, ka esat Sīrijā pēc režīma uzaicinājuma. Jums nav obligāti tur jādodas. Ja dodaties, nostājieties apspiesto pusē, nevis apspiedēja," sacīja Erdogans.

Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktā Krievija centusies sevi pozicionēt kā godīgu vidutāju, un Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs tuvākajās dienās gatavojas apmeklēt gan Erevānu, gan Baku.

Tomēr Krievijai ir tuvas militāras saites ar Armēniju, kur Gjumri atrodas krievu militārā bāze un kas ir saistīta ar Maskavu arī caur Kolektīvās drošības līguma organizāciju (CSTO), kuras sastāvā vairs neietilpst Azerbaidžāna.

Tikmēr Turcijai ir militārā sadarbība ar Azerbaidžānu, 2010. gadā noslēgtajam līgumam paredzot, ka abas valstis izmantos visas iespējas militāra uzbrukuma gadījumā.

Minētās saistības pamudinājušas vairākus analītiķus brīdināt, ka Kalnu Karabahas konflikts var pāraugt plašākā konfliktā starp Turciju un Krieviju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!