Referenduma par "Brexit" iznākums un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā spēcīgi iedragāja Rietumu pasauli. Šie notikumi Eiropas Savienībā (ES) ne tikai raisījuši bažas par rietumvalstu vienotības galu, bet ar dubultu sparu veicinājuši gan jaunu partneru meklējumus, gan iekšēju saliedēšanos ne tikai politiskā, bet pat cilvēciskā līmenī, ko apliecina šogad fiksētais visu laiku lielākais eiropiešu atbalsts ES.
ASV un Lielbritāniju vēro ar piesardzību
Netveramais politiskais Rietumu koncepts ietver simboliskos Rietumromas tradīciju mantiniekus – vairumu Eiropas valstu, kā arī to bijušās demokrātiskās un ekonomiski attīstītās kolonijas, kuras Austrālijas un Jaunzēlandes gadījumā ģeogrāfiski var atrasties pat tik tālu uz dienvidaustrumiem, cik vien tas iespējams. Kopš Aukstā kara beigām ASV hegemonija jeb vienpusēja vadība noteikusi un joprojām lielā mērā nosaka ne tikai Rietumu pasaules, bet visas globālās politiskās sistēmas virzību kopumā.
ES un ASV draudzība faktiski pastāv kopš savienības pirmsākumiem, līdz šim eiropiešiem ļaujot baudīt sava aizokeāna ietekmīgā partnera labvēlību gan politiskos, gan ekonomiskos, gan militāros aspektos. Tomēr Trampa rīcība, saraujot un bojājot ekonomiskās un politiskās attiecības ar pārējām rietumvalstīm un izteiktā simpātija pret autoritāriem režīmiem aizvien acīmredzamāk atsvešina to vēsturisko draugu loku un līdz ar to arī strauji mazina ASV līdera statusu.
Savukārt attiecības ar citām rietumvalstīm Eiropas Savienībai lielā mērā veidojušās uz britu koloniālisma bāzes, piemēram, kopīgi pārņemot Lielbritānijas joprojām ciešos sakarus ar Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi. Lielbritānijas izvēle iet savu ceļu ārpus ES liek pārējai Eiropai saiknes ar šīm valstīm turpmāk veidot, apejot Londonu.
Lai gan Tramps nav mūžīgs, un pat pašu amerikāņu vidū viņam ir spēcīga opozīcija, globālās politikas pārmaiņas ES dalībvalstīm likušas apzināties, ka starptautiskajā telpā tām nākotnē jāspēj cīnīties ar citiem milžiem bez ASV atbalsta. Ironiskā kārtā viens no šiem milžiem ir pašas ASV, kuru līderis Eiropu atklāti dēvē par ekonomisko ienaidnieku (foe), ne partneri, kā to darīja iepriekšējie prezidenti.
Savukārt attiecībā uz Lielbritāniju, kuras pārstāvji dedzīgi apgalvo, ka Eiropu nepamet ne politiski, ne ekonomiski vai militāri, ES ietur pamatotu piesardzību. ES ir ieinteresēta skaidri norādīt, ka ārpus savienības esošām valstīm Eiropas Savienības labumi, piemēram, vienots tirgus nepienākas, turklāt britu valdības nenoteiktība un neizlēmība līdzšinējā "Brexit" sarunu gaitā neapliecina Lielbritānijas spēju pildīt jebkādas tās saistības un līdz ar to grauj tās uzticamību nākotnē.
Tuvie austrālieši un kanādieši
To, ka eiropiešu intereses vairs nesakrīt ar ASV tagadējās valdības interesēm demonstrē fakts, ka Tramps citu pēc cita apstādina gadiem plānotus starptautiskus brīvās tirdzniecības līgumus, kamēr viens no ES pērnā gada lielākajiem sasniegumiem ir tieši šāda līguma noslēgšana ar Kanādu. Pēc ratificēšanas EP un dalībvalstīs jau nākamgad brīvais tirdzniecības līgums varētu stāties spēkā arī ar Japānu, bet tam sekot vēl citi.
Piemēram, izmantojot Lielbritānijas valdības aizņemtību, tai risinot līdz šim neauglīgās "Brexit" sarunas, viens no ES spilgtākajiem nacionālajiem līderiem, Francijas prezidents Emanuels Makrons agrā šā gada pavasarī devās uz Austrāliju, bijušajai britu kolonijai nākotnē piedāvājot ko vairāk kā spēs vientuļa Lielbritānija – brīvās tirdzniecības līgumu ar palikušajām 27 dalībvalstīm. Tiesa, līdz šāda līguma slēgšanai vēl ejams tāls ceļš, bet nenoliedzami sadarbība ar ES ir daudz vilinošāka nekā ar Apvienoto Karalisti, kuras valdība pagaidām pat nespēj vienoties, kādu ceļu iet nākotnē.
"Ar Austrāliju esam vienojušies par politisku sadarbību dažādās konkrētās jomās, piemēram, ārpolitikā, drošības sektorā, attiecībā uz ārējiem draudiem, kā arī ekonomikā un tirdzniecībā. Mums jau patlaban ir skaidra savstarpēja vienošanās, uz kā pamata balstīt attiecības, bet savstarpēji ļoti saistītajā, globalizētajā pasaulē mēs vēlamies vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar Austrāliju, kas ir aizvien dinamiskāks un nozīmīgāks spēlētājs," intervijā "Delfi" skaidro Eiropas Parlamenta (EP) ziņotājs par jauno ES un Austrālijas sadarbības plānu Francisko Hosē Milans Mons.
Spānis Milans Mons uzsver, ka līdzīgi, kā tas ir ar Kanādu, Eiropu ar austrāliešiem vieno ne tikai ekonomiskās intereses, bet arī vērtības. "Abas puses uzskata, ka pasaules pārvaldei jābūt daudzslāņainai un starptautisko likumu regulētai, ko valstis augstu vērtē un kam pakļaujas. Turklāt tās nav tikai idejas, kas mūs vieno, tā ir arī rīcība, piemēram, sankciju pieņemšanā pret Krieviju, cīņā pret terorismu, dalībā ANO miera uzturēšanas misijās," skaidro eiroparlamentārietis.
Politiķis uzsver, ka "globālā pasaulē nekas nav pārāk tālu prom" – viss ir saistīts. Eiropa vēlas palielināt ekonomisko un politisko aktivitāti Klusā okeāna reģionā, un Austrālija to pārstāv. "Pastāv globālie izaicinājumi un problēmas, kurām mēs nespējam stāties pretī katrs pats par sevi, bet tās ir jārisina kopīgi. Piemēram, migrācijas, attīstības, neizdevušos valstu un klimata pārmaiņu radītās problēmas ir jāapkaro koordinēti. Austrālija šajā ziņā ir aktīva Klusā okeāna reģionā, un arī ES tur ir ļoti aktīva, ņemot vērā, ka Eiropa globāli ir pats lielākais investors un ekonomiskās attīstības veicinātājs," skaidro spānis.
"Par spīti lielajam attālumam mēs esam otrs lielākais Austrālijas tirdzniecības partneris tūlīt pēc tai ģeogrāfiski tuvākās Ķīnas. To lielā mērā nosaka arī tiešās saites starp cilvēkiem - Austrālijā dzīvo ļoti daudz britu, kā arī grieķu, portugāļu, spāņu un citu eiropiešu. Tirdzniecība ir laba visiem, tā veicina vispārēju turību, kādēļ aizvien ciešāka sadarbība ir abpusēji izdevīga," stāsta politiķis.
Eiropas Savienība aug, pasaule sarūk
Eiropas Savienība pirms 20 gadiem nebija tā pati Eiropas Savienība, kas tā ir tagad. Šajā laikā ievērojami audzis dalībvalstu skaits un, kas ir būtiskāk, izveidots 500 miljonu patērētāju iekšējais tirgus un spēcīgs preču ar augstu pievienoto vērtību eksportētājs, uzsver Milans Mons. "Mēs esam izauguši, kamēr pasaule ir kļuvusi mazāka."
Tas ļauj ES drošāk iestāties par brīvā tirgus principiem un vērtībām, kurām tic eiropieši. Turklāt aizvien jaunu sakaru veidošana un jaunu tirgu atvēršana reģionos, kuros ES vēlas kļūt aktīvāka pastiprina Eiropas pozīciju, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā "Brexit" un Trampa nedraudzīgo tirdzniecības politiku. Tādējādi ES ir ieinteresēta veidot jaunus sakarus un atvērt jaunus tirgus.
Ņemot vērā, ka pēdējos 20 gados par vienu no globāli lielākajām pārmaiņām uzskatāma Ķīnas izaugšana un Klusā okeāna reģiona kļūšana par pašu aktīvāko pasaulē, ES aktivitātes palielināšana šajā reģionā ir likumsakarīga.
Spāņu eiroparlamentārietis "Delfi" uzsver, ka ES ļoti labas attiecības šo pašu iemeslu dēļ ir arī ar pēdējos 60 gadus Rietumiem ļoti tuvo Japānu, arī ar Jaunzēlandi un pat Vjetnamu, Singapūru un vairākām citām reģiona valstīm. Arī ar tām tiek slēgti sadarbības līgumi un paredzams, ka savstarpējā tirdzniecība gadu laikā kļūs tikai aktīvāka.