Trešdien Eiropas Savienība (ES) apstiprināja daudzmiljonu aizsardzības budžeta veidošanu, kas ir pirmais Eiropas solis kopēju militāru mērķu sasniegšanai, iepērkot bruņojumu, pastiprinot aizsardzības spējas un ieguldot jaunās tehnoloģijās. Līdz ar vienota budžeta izveidi Eiropa uzsāk jaunu posmu tās kopējā militārajā un drošības politikā, norāda "Politico".
Lēmums nāk īsi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Eiropā un viņa runas, kas nepārliecināja par ASV apņēmību pildīt savas saistības pret NATO sabiedrotajiem. Tas, kā arī Lielbritānijas izstāšanās no ES savukārt mudināja vairākus Eiropas valstu līderus, tostarp Vācijas kancleri Angelu Merkeli aicināt Eiropu veidot ciešāku militāro bloku.
Līdz šim pastāvēja spēcīga opozīcija vienotam Eiropas militārajam plānam, kuru uzturēja Lielbritānija. Skepticismu raisīja gan neatkarība no līdz šim lielākā sabiedrotā ASV, gan Eiropas valstu dažādā vēlme un līdzdalības iespējas vienotā militārā organizācijā.
"Fakts, ka Eiropas Komisija un dalībvalstis ir gatavas virzīties tālāk, piešķirt reālus līdzekļus un citus resursus, ir ļoti pozitīvs. Tas ir skaidrs signāls," "Politico" norādījis bijušais Igaunijas ārlietu ministrs un eiroparlamentārietis Urmass Paets, kurš izstrādāja EP rezolūciju par spēcīgāku ES dalībvalstu militāro vienotību.
EK prezidents Žans Klods Junkers jau pērn septembrī, runājot par šiem plāniem, norādīja, ka "ja Eiropa pati nerūpēsies par savu drošību, neviens cits to nedarīs".
Jaunais budžets tiks veidots divas daļās, skaidro medijs. Pirmā būs tā saucamā izpētes daļa, kas palīdzēs finansēt kopēju aizsardzības tehnoloģiju izstrādi, piemēram, elektroniku, šifrēšanas programmatūru un robotus. Šai daļai jau šī gada budžetā paredzēts prasīt 25 miljonus eiro. Savukārt otra būs tā dēvētā spēju daļa, kas ļaus dalībvalstīm dalīt izmaksas par jaunas kara tehnikas, piemēram, raķešu, helikopteru un dronu iepirkšanu.
Amatpersonas lēš, ka budžets līdz 2020. gadam militārajai izpētei varētu pieaugt līdz 90 miljoniem eiro gadā, bet pēc tam programma varētu izmaksāt 500 miljonus gadā. Savukārt tehnikas iepirkumiem tiek plānots ar laiku atvēlēt aptuveni piecus miljardus eiro gadā. Tas būtu mazāk nekā summa, ko valstis tērētu, ja šādas militārās spējas attīstītu katra atsevišķi.
"Politico" skaidro, ka ES ambīcijas noteiks ne tik daudz eirozonas reformēšana, cik spēja vienoti koordinēt drošības un aizsardzības politiku. Teorētiski, attīstoties konfliktam Balkānos, Eiropai vajadzētu būt spējīgai iejaukties, nelūdzot ASV vai Lielbritānijas palīdzību.
Līdz šim Eiropas Savienībā savstarpējā sadarbība aizsardzības un drošības jautājumos pastāvējusi galvenokārt reģionālā un divpusējā līmenī. Vēl 2015. gada sākumā paralēli pastāvēja aptuveni 400 savstarpēji tieši nesaistīti sadarbības projekti. Viens no tādiem, piemēram, paredz prettanku sistēmas munīcijas kopēju iepirkšanu Latvijai, Igaunijai, Lietuvai, Čehijai un Polijai.
Eiropas militārajai sadarbībai jaunā līmenī atbalstu izteikušas tādas valstis kā Francija, Vācija, Itālija un Spānija, kas raisa optimismu par programmas izdošanos.
Ar trim iespējamajiem kopējas aizsardzības sadarbības scenārijiem iespējams iepazīties šeit (angļu valodā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
