Jau ziņots, ka 2014. gadā EP vēlēšanas pirmo reizi vēsturē noteica to, kas būs jaunais EK prezidents. Proti, politiskā grupa, kas vēlēšanu laikā ES dalībvalstīs saņem visvairāk balsis, iegūst arī EK komisijas prezidenta amatu. Pirms EP vēlēšanām, kā tas notika arī 2014. gadā, notika EK prezidenta amata kandidātu publiskās debates.
Debates tika pārraidītas televīzijā un veidotas līdzīgā stilā kā tas tiek darīts priekšvēlēšanu laikā ASV.
Kā norāda "Politico", EP politisko grupu līderi pirmdien EP ģenerālsekretāram Klausam Vellem (Vācija) devuši "zaļo gaismu" ceremonijas rīkošanai. Pašlaik gan nav publisku datu, cik tieši šāda ceremonija varētu izmaksāt, taču, visticamāk, tā varētu būt daļa no atvēlētā finansējuma – 33 miljoniem eiro – 2018. un 2019. gada EP pirmsvēlēšanu kampaņas norisei.
EP priekšsēdētāja vietniece Silvija Gijoma (Francija) sarunā ar "Politico" skaidro, ka Velle jau kopš ievēlēšanas amatā 2009. gadā izrādījis lielas simpātijas ASV institūciju demokrātijas modelim. "Ģenerālsekretāram ir milzīga interese par ASV demokrātiju," viņa sacīja.
Pēc viņas sacītā, Velle vēlas EP padarīt pēc iespējas līdzīgāku ASV kongresam, tostarp izveidot līdzīgu domnīcu kā kongresa pētniecības dienests.
Ideja par inaugurāciju nav jauna. Velle to jau rosināja laikā, kad EP priekšsēdētājs vēl bija Mārtins Šulcs (Vācija). Tolaik vācu sociāldemokrāts ideju bloķēja, bet tagad, kad Šulca vietā stājies itālis Antonio Tajani, iniciatīvai tomēr izdevies gūt apstiprinājumu.
Ziņots, ka 2010. gadā, balstoties uz Lisabonas līgumu, ES sāka īstenot jaunu praksi, pārņemot no ASV tradīciju ik gadu nodrošināt "State Of Union" uzrunu. ASV ar ikgadējo uzrunu par stāvokli valstī uzstājas valsts prezidents, bet Eiropas Savienībā uzrunu teic EK priekšsēdētājs.
2010. gadā galēji labējie EP spēki draudēja uzrunu boikotēt, skaidrojot, ka ES nav valsts, tāpēc pārņemt šādu tradīciju no ASV neesot pamata.
